Melngalvju namā bez defektiem tikai vēsturiskais pagrabs

Jumta konstrukcijas un nokrišņu ūdeņu novadīšanas sistēmas defekti, ventilācijas sistēmu un iekārtu nepilnības ir galvenās problēmas, kas ietekmē Rīgas vizītkartes Melngalvju nama tehnisko stāvokli. Gada sākumā mākslas zinātnieks un bijušais ēkas vadītājs Ojārs Spārītis vērsa pašvaldības vadības uzmanību uz šīm un citām problēmām, kuras ar steigu ir jānovērš.

Rīgas nami, kuru pārziņā ir nonākušas četras galvaspilsētas kultūras iestādes, uzskata, ka 11 gadu laikā, kopš ekspluatācijā ir nodots Melngalvju nams, tajā ir problēmas, kas saistāmas ar nama celtniecībā pieļautajām būvniecības tehnoloģiju kļūdām, sākot ar noplukušajām ieejas durvīm un beidzot ar vietām pilošo jumtu. Vienīgā vieta, kur ir absolūta kārtība, ir ēkas vēsturiskais pagrabs.

"11 gadu nav tas laiks, kad mājai būtu jāsabrūk," pēc Rīgas namu sagatavotās vizuālās prezentācijas sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (LPP/LC). Arī apskatot ēkas lielāko daļu, vicemēra viedoklis nemainījās.

Rīgas namu valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs uzsver, ka ik gadu ēkā ir jāiegulda lielas summas. Tā no 2004. līdz 2007. gadam investēti no 2500 līdz 10 500 latiem. Piemēram, parketa grīdas kopšanas izdevumi katru gadu ir ap 1200 latu, 2008. gadā tai iztērēti pat 3550 latu.

Taču, kā norāda O. Spārītis, Rīgas namu problēma nav tikai nepareizā ēkas apsaimniekošana, bet arī personālpolitika. Tā 2010. gada nogalē iepriekšējiem darbiniekiem bija jāizvēlas palikt pa dienu Melngalvju namā un vakarā iet uz kinoteātri Rīga kontrolēt biļetes vai arī pamest darbu. Kolektīvs ir pilnībā nomainīts, un pieredzējušo, vēsturi pārzinošo darbinieku vietā nāca gados jauni darbinieki, kuriem vēl daudz jāmācās.

"Ir ļoti daudzi pieredzējuši cilvēki, un viens no tiem ir O. Spārīša kungs. Esmu uzdevis Rīgas namiem atrast kontaktu ar vienu no izcilākajiem mākslas vēstniekiem Latvijā. Šonedēļ tikos ar O. Spārīti un pārrunājām jautājumu arī par darbiniekiem. Uzskatu, ka jāatrod vieta gan veciem, gan jauniem darbiniekiem. O. Spārītis Melngalvju namā varētu uzņemties tādu kā patrona, vēstures pārzinātāja lomu, viņš varētu veikt ekskursiju vadītāju apmācību, kā arī testēšanu," pieļāva Rīgas vicemērs A. Ameriks.

Viņš uzdevis Melngalvju nama apsaimniekotājiem mēneša laikā izstrādāt aprēķinu plānu, ar kādām investīcijām ir jārēķinās, lai ēku varētu uzlabot un novērst defektus.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.