Sadzīvošanai ar Rīgas kanāla bebriem pašvaldība iztērējusi aptuveni 170 000 eiro

Pilsētas kanāla apstādījumi tiek aizsargāti ar metāla sētiņām. No 2010.gada aizsargsētiņu uzstādīšanai pilsētas kanālā iztērēti 94 898 eiro. Kopumā uzstādītas 119 sētiņas.

No 2014.gada bebru monitoringam un piebarošanai pilsētas kanālā iztērēti 74 147 eiro.

2023.gadā bebru piebarošanai paredzēti 14 500 eiro. Bebru monitorings ir veikts tikai pilsētas kanālā un ir konstatēti trīs dzīvnieki.

Saskaņā ar monitoringa datiem, bebru ģimene ir samazinājusies.

Komitejas sēdes laikā opozīcijas deputāte Inna Djeri (LKS) jautāja, kā cīņa ar bebriem sasaucas ar Rīgas mēra aicinājumu neēst gaļu. Viņas ieskatā esot neētiski aicināt neēst gaļu, bet organizēt bebru izšaušanu Rīgā.

Viņai tika paskaidrots, ka bebrus nešaus, bet izķers, samazinot to populāciju un pasargājot teritorijas no meliorācijas sistēmu bojāšanas un applūšanas.

Savukārt Konstantīns Čekušins (S) norādīja, ka lēmuma pieņemšanā par bebru skaita ierobežošanu, ko pieņēma Medību koordinācijas komisija, nav piedalījušās vides aizsardzības organizācijas, un viņa ieskatā turpmāk būtu jānodrošina iespēja šajā komisijā iekļaut vides aizstāvjus.

Deputāti tika informēti, ka bebri nodara zaudējumus arī pilsētas infrastruktūrai, piemēram, tikai nojaucot bebru uzbūvēto dambi, savulaik tika novērsta Biķernieku ielas applūšana.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas pašvaldība piešķīrusi 30 000 eiro bebru populācijas ierobežošanai pilsētā.

Pašvaldība skaidro, ka galvaspilsētā ir vairāki simti bebru, un to populācija strauji augusi labvēlīgo apstākļu, piemēram, dabisko ienaidnieku trūkuma dēļ.

Speciālistu rīcībā esošā informācija liecina, ka bebri ir visur, kur ir ūdens. Bebri dzīvo gan mazajās upītēs Dreiliņupītē, Šmerļupītē, Mārupītē, Langā, Piķurgā, Bišumuižas grāvī, Mailes grāvī un citviet. Dzīvnieki mitinās arī daļā meliorācijas sistēmu, kas ir nostāk no apdzīvotām vietām, piemēram, gar Jaunciema gatvi, Trīsciemā.

Bebri dzīvo arī teritorijās, kurās nav ūdensteces, bet pie ūdens - Lucavsalā, Ķīpsalā, gar Buļļupi, pie Ķīšezera, pie Juglas ezera, gar Hapaka grāvi.

Bebriem savu dzīves apstākļu uzlabošanai ir liela vēlme veidot dambjus upītēs, grāvjos un caurtekās, appludinot plašas teritorijas, turklāt dambju būvēšanai nograužot vai sabojājot kokus lielā apmērā un plašās zonās. Tas rada zaudējumus gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai - tiek bojātas ēkas, pārpurvoti meži, pļavas, dārzi un mazdārziņi.

Pašvaldība regulāri atbrīvo upes, meliorācijas grāvjus un citas ūdenstilpnes no bebru veidotajiem dambjiem. Pēdējo trīs gadu laikā dambju nojaukšanai iztērēti vairāk nekā 27 000 eiro, kā arī tika veikta bebru bojāto koku izzāģēšana.

Nojauktos dambjus bebri mēdz strauji atjaunot. Kopējos finansiālos zaudējumus bebru dēļ grūti aprēķināt, jo jāņem vērā arī dabas resursu noplicināšana, augsnes paaugstinātā mitruma ietekme uz infrastruktūru un īpašumiem, vides piesārņojums un papildus resursu izmantošana seku likvidācijai.

Lai risinātu jautājumu saistībā ar bebru daudzumu un to radīto kaitējumu, Rīgas domes Medību koordinācijas komisija, kurā pārstāvēti dažādu jomu eksperti, pagājušajā gadā vienbalsīgi nolēma veikt bebru skaita samazināšanu, piesaistot licencētu mednieku, jo tikai medniekiem ir tiesības veikt savvaļas dzīvnieku populācijas regulēšanu.

Ņemot vērā, ka nav vietas, uz kurieni bebrus pārvietot, nolemts daļu Rīgas nomalēs dzīvojošo bebru noķert, izmantojot slazdus. Nav plānots izķert visus bebrus, tikai samazināt bebru aktivitāti, lai plūdu risku novēršanas un avārijas darbi nebūtu jāveic katru otro nedēļu.

Bebru aktivitāšu ierobežošanai galvaspilsētā tika piešķirts finansējums un izsludināts iepirkuma konkurss, kurā neviens pretendents nepieteicās.

Pēc tam ar medniekiem notika sarunu procedūra, kuras rezultātā ar vienu no medniekiem noslēgts līgums par bebru izķeršanu līdz 2024.gada beigām. Līguma summa ir 30 000 eiro (vidēji 1250 eiro mēnesī) un līguma izpildes laikā iecerēts noķert 60 līdz 80 bebrus.