"Būtībā mums pagaidām nav koncertzāles, un arī šeit nevarēs brīnumus uztaisīt, taču varēs savest kārtībā tualetes, ģērbtuves, dušas, kā ir pieņemts kulturālā pasaulē. Lai cik tas būtu komiski, Kongresu nams ir padomju laika kultūras piemineklis," Neatkarīgai stāsta komponists Raimonds Pauls.
Viņš piekritis Rīgas domes aicinājumam iesaistīties Rīgas Kongresu nama pārveidē par koncertzāli, lai līdz 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, tajā būtu viena koncertzāle.
"Es par Kongresu namu esmu runājis desmitiem gadu. Uzskatu, ka tā vieta ir pelnījusi, lai tur būtu koncertzāle. Mēs zinām, kādiem mērķiem padomju laikā to uzbūvēja. Lai cik tas paradoksāli būtu, es arī tolaik biju konsultants, tikai neviens neņēma mani par pilnu. Atbrauca drošības dienesti un visu apgrieza otrādi," atklāj Maestro.
Savukārt Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC) uzsver, ka šogad SIA Rīgas nami budžetā Kongresu nama rekonstrukcijai paredzēti 430 000 latu tehniskajam projektam. "Lai nebūtu tā, ka mēs paši savā sulā vārāmies un nezinām, kādi ir galvenie nosacījumi, lai īstenotu šo projektu, lūdzām Raimondu Paulu kļūt par uzraudzības konsultatīvās padomes priekšsēdētāju," komentē A. Ameriks.
Viņš izsaka cerību, ka jau martā vai aprīlī būs apkopotas visas mākslinieku prasības un vēlmes attiecībā uz pārveidoto Kongresu namu. "Mums ir plāns iekļaut šajā padomē arī Kultūras ministrijas pārstāvjus, arhitektus, skaņas speciālistus, lai jau drīzumā varētu izsludināt tehniskā projekta konkursu. Taču Rīgas domei nākamgad būs jāparedz nauda budžetā, jo Rīgas namiem var pietrūkt līdzekļu realizācijai. Provizoriskās aplēses liecina, ka rekonstrukcija varētu izmaksāt no trim līdz četriem miljoniem latu," skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.
Rekonstrukcijas galvenie mērķi ir skatuves un skatītāju vietu skaita palielināšana. Pašreizējās 1200 vietās paredzēta 1500 apmeklētāju ietilpība. Visticamāk, tieši pēc gada sāksies būvdarbi, jo Rīgas nami Kongresu nama telpu rezervācijas pieņem līdz 2012. gada februārim.