Izglābj Purvciema nama bēniņos iesprūdušu vistu vanagu

© Dmitrijs Suļžics/f64

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza un "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) darbinieki izglābuši vistu vanagu, kas bija iekļuvis un iesprūdis kādas Purvciema deviņstāvu mājas bēniņos, aģentūru LETA informēja Rīgas zoodārzs.

Zoodārza palīdzību lūdza RNP, un 3.janvārī zooloģiskā dārza speciālistu vadībā tika notverts mājas bēniņos iemaldījies apgredzenots vistu vanags.

Zooloģiskajā dārzā skaidro, ka vistu vanags ir Latvijā plaši sastopama dienas plēsīgo putnu suga, kas diezgan bieži pamanāma arī pilsētu vidē. Tas ligzdo parkos vai arī industriālajās teritorijās augstu kokos, un mielojas ar dažādiem pilsētā sastopamiem putniem - mājas baložiem, vārnām u.c. Par šī plēsīgā putna darbības rezultātiem dažviet parkos liecina medījumu spalvu kaudzītes uz zemes.

Visticamāk, arī šajā gadījumā putns, ķerot baložus, bija iekļuvis daudzstāvu mājas bēniņos, taču nav spējis atrast izeju no tiem.

Pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem Rīgas zooloģiskā dārza speciālisti devās glābt ūpi, kurš bija nonācis līdzīgā situācijā. Arī toreiz putnam nekas nekaitēja un jau itin drīz pēc noķeršanas putns nonāca savā ierastajā vidē Imantas mežos.

Sazinoties ar ornitologu Imantu Jakovļevu, kas gredzenoja šo putnu, noskaidrots, ka vistu vanaga tēviņš gredzenots 2022.gada 20.maijā Rīgā, Pļavnieku mežā. Putns tika nogādāts Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur apskatīts un izlaists pie Ķīšezera.

Pēc Latvijas Gredzenošanas centra datiem, katru gadu Latvijā vidēji tiek gredzenoti 30 000 putnu un saņemti ap 500 ziņojumu par atrastiem gredzenotiem putniem.

Putnu gredzenošana palīdz pētīt dažādus putnu ekoloģijas un uzvedības jautājumus, iegūt informāciju par galvenajiem putnu migrēšanas ceļiem un ziemošanas vietām.

Pašlaik Latvijas Gredzenošanas centra viens no galvenajiem izpētes punktiem ir sekošana izmaiņām putnu populācijās. Reģistrējot datus un zinot izmaiņas, kas brīdina par iespējamo sugas skaita kritumu, ir iespējams veikt efektīvus sugas aizsardzības pasākumus.

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.