Spēļu zāļu īpašnieki cenšas "apiet" likumu, lai Rīgas centrā varētu turpināt darbību

Rīgā noslēdzas pārejas periods, kurā azartspēļu kompānijām bija jāslēdz spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā. Lielai daļai zāļu atļaujas termiņš jau beidzies, dažas vēl drīkst strādāt pāris mēnešus. Tomēr iespēju atkarības izraisošajam biznesam centrā aizķerties joprojām dod likumā paredzētais izņēmums, ka četru un piecu zvaigžņu viesnīcās azartspēles drīkst rīkot. Kompānija “Alfor” lēmusi spēļu zāli centrā glābt no slēgšanas, virs tās ierīkojot četru zvaigžņu viesnīcu. Pašvaldībai radušās šaubas, vai sertifikāts par četru zvaigžņu statusu iegūts godīgi un policija par to sākusi pārbaudi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Spēļu zāles pārceļ uz viesnīcām

Azartspēļu biznesa apgrozījums šogad tuvojas pirmspandēmijas līmenim. Taču, kamēr internetā azartspēļu lapas pelna pat divreiz vairāk nekā 2019. gadā, spēļu zāļu ienākumi atguvušies nav. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati liecina, ka Rīgā pēdējā mēnesī aizslēgtas deviņas zāles. Galvenais iemesls ir pirms pieciem gadiem domes pieņemtais lēmums atcelt atļaujas rīkot azartspēles vēsturiskajā centrā, ja zāles neatrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Kompānija “Olympic” izņēmumu izmantojusi, atverot jaunas zāles “Radisson Blu” viesnīcā Kuģu ielā un viesnīcā “Grand Kempinski” Aspazijas bulvārī.

Citādi rīkojusies uzņēmējam Jānim Zuzānam daļēji piederošā firma “Alfor”, kura pārvalda “Fēnikss” zīmola spēļu zāles. Lai saglabātu zāli Rīgā, Brīvības un Dzirnavu ielu krustojumā, kompānija lēma virs zāles esošos stāvus pārbūvēt par četru zvaigžņu viesnīcu. Būvatļauju “Alfor” saņēma mazāk nekā pirms pusotra gada. Viesnīcu pabeigt līdz zāles slēgšanai neizdevās: “Šinī ēkā atrodošā spēļu zāle darbu beidza tagad, oktobra beigās. Ideālā pasaulē mēs būtu gribējuši, lai nav šis pārrāvums,” teica “Alfor” korporatīvās komunikācijas vadītāja Līva Biseniece.

Spēļu zālei atļauju prasa pirms viesnīca pabeigta

Kaut gan viesnīca nebija pabeigta, “Alfor” aprīlī prasīja Rīgas domei jaunu atļauju šajā adresē rīkot azartspēles. Kā pamatojumu “Alfor” iesniedza “Latvijas Viesnīcu un restorānu centra” izdotu sertifikātu par to, ka viesnīca virs spēļu zāles atbilst četru zvaigžņu statusam. Rīgas dome atļauju atteica: “Varu apliecināt visiem rīdziniekiem, ka mūsu juridiskā pārvalde ļoti rūpīgi skata šos iesniegumus, un arī apseko šīs vietas dabā. Un, apsekojot vietu dabā, viņi pārliecinājās, ka tur viennozīmīgi četru zvaigžņu viesnīca nedarbojas. Tā ir vieta, kur notiek reāli būvdarbi. Mums komitejā radās jautājums, kā uzņēmums varēja saņemt šo izziņu, ka tur ir četru zvaigžņu viesnīca?” teica Rīgas vicemēre Linda Ozola no partijas “Konservatīvie”.

Četru zvaigžņu viesnīcām obligātie kritēriji paredz, piemēram, augstu tīrības pakāpi, vestibilu ar sēdvietām un dzērienu servisu. Noteikts gan minimālais dažādu mēbeļu skaits istabā, gan uzskaitīti higiēnas piederumi, kam obligāti jābūt vannasistabā. Sertifikāta izdevēji stāsta, ka četras zvaigznes var piešķirt arī pirms viesnīcas pabeigšanas, taču spēkā sertifikāts būšot tikai tad, kad viesnīca sāks strādāt. Pietiek ar vienu līdz galam iekārtotu paraugistabu katram numuriņa tipam, lai pierādītu atbilstību kritērijiem. “Visi istabu tipi, kādi ir paredzēti, tie tātad bija sagatavoti. Plus mēs varējām redzēt arī to, kas ir iegādāts, kāda līmeņa kosmētikas produkti, kāda līmeņa aprīkojums arī tiks iegādāts,” sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu centra valdes locekle Santa Graikste.

Četru zvaigžņu sertifikāta piešķiršanu pārbaudīs policija

Tomēr domei uzrādītajā sertifikātā nav teikts, ka tas nav spēkā. Pašvaldība par to uzzinājusi tikai pēc sarakstes ar viesnīcu asociāciju. Deputāti uzskata, ka ir maldināti, jo “Alfor” iesniegtie dokumenti vedinājuši domāt, ka viesnīca adresē jau darbojas un līdz ar to arī spēļu zāle drīkst strādāt. Tāpēc deputāti vērsušies vairākās iestādēs: “No šīs sertifikācijas izriet lielas pilnvaras un lielas iespējas uzņēmējiem. Tāpēc mums bija svarīgi vērst Ekonomikas ministrijas uzmanību uz šo, vai šis process tiek pietiekami kārtīgi uzraudzīts. Bet arī kopā ar deputātiem diskutējot par šo jautājumu, mēs vērsām arī Valsts policijas uzmanību ar aicinājumu pārbaudīt, vai šajā situācijā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes,” norādīja Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Valsts policija par notikušo uzsākusi resorisko pārbaudi. “Alfor” pārstāve jebkādu maldināšanu noliedz un saka, ka drīzāk noticis pārpratums. Uzņēmums neesot zinājis, ka sertifikāts vēl nav spēkā. Turklāt dokumentu iesniegšanas laikā “Alfor” uzskatījis, ka viesnīcu varēs atvērt ātrāk. Viņa arī uzsver, ka šobrīd nav skaidras procedūras, kā saņemt atļauju spēļu zālei vēl nepabeigtā viesnīcā: “Šī ir pirmā reize, kad Rīgas pilsētā spēļu zāles atļauju prasa jaunveidotā viesnīcā kā, piemēram, šeit. Te nav vēl procesa. Mēs iesniedzām atļauju, gribējām redzēt, ko pašvaldība no mums sagaida, lai mēs šo atļauju varētu saņemt. [..] Es saprotu, viņi ir ļoti piesardzīgi. Tas ir saprotams, ņemot vērā, cik šī tēma ir pilsētā sensitīva, un mēs to arī izprotam,” teica “Alfor” pārstāve Biseniece.

Rīgas domei masveidā prasa atļaujas atvērt totalizatorus

Spēļu zāļu aizliegums centrā pagaidām nav mudinājis uzņēmējus vērt vaļā jaunas zāles mikrorajonos, tomēr novērojama cita tendence. Šogad domē iesniegti 50 pieteikumi esošajās zālēs atvērt arī sporta totalizatorus. Ja dome atļaujas dotu, totalizatoru skaits galvaspilsētā varētu trīskāršoties. Vairumā gadījumu dome lēmumu par atļauju došanu atlikusi uz nākamā gada sākumu. Pa šo laiku pašvaldības pārstāvji vietas apskatīšot. Ozola neslēpj - pašvaldība cer uz jaunu juridisku pamatojumu, kas ļautu azartspēlēm atļaujas nedot.

Tikko kā aizejošā Saeima ar vienas balss pārsvaru jaunajā Pašvaldību likumā iekļāva normu, ka tikai dome var lemt par azartspēļu vietu atļaušanu vai aizliegšanu. Likums stāsies spēkā 1. janvārī. Rīga vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pēc skaidrojuma, vai jaunais likums dos kādas papildu pilnvaras. Ministrija atbildi gatavo, taču Latvijas Televīzijai tā norāda, ka neko jaunais likums nemaina. Ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Oša pauda, ka normu hierarhija šajā gadījumā noteic, ka galvenais ir tas, kas rakstīts Azartspēļu un izložu likumā: “Ja šādu pilnīgu aizliegumu pašvaldībām gribētu piešķirt, tad [Azartspēļu un izložu] likums arī tā būtu jāprecizē, nosakot, ka tāda tiesība, aizliegt visā teritorijā pilnīgi, pašvaldībai ir. Pašlaik tas tā nav.”

Uz to, ka likuma grozījumi neko būtiski nemaina, norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs. Tikmēr jaunās normas autors Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības uzskata, ka ministrijas juristi kļūdās. Viņaprāt, Azartspēļu likums jau tagad pietiekami skaidri pasakot, ka pašvaldības azartspēles aizliegt drīkst. Ar jauno likumu tas tikai esot izcelts vēl vairāk: “Es ļoti ceru, ka šis Saeimas deputātu pieņemtais lēmums neradīs vairāk jautājumus par to, ko deputāti bija domājuši ar šo normu. Ļoti skaidri deputāti bija domājuši - pašvaldības lemj par to, kas notiek viņu teritorijā attiecībā uz azartspēlēm,” teica Valainis.

Tomēr ministrijas iebildes nozīmē, ka skaidrību jaunais likums nedos. Līdz ar to, atbildi par iespējām pašvaldībai azartspēles aizliegt, drīzāk sniegs Satversmes tiesas lēmums lietā par Ķekavas domes lēmumu novada teritorijā spēļu zāles neatļaut. Tiesas pārstāve Dita Plepa LTV norādīja, ka spriedums plānots nākamā gada aprīlī.

Par azartspēļu atkarību apmēriem Latvijā liecina personu skaits, kas prasījušas sevi spēļu zālēs neielaist. Aktīvs liegums Pašatteikušos personu reģistrā ir aptuveni 24 400 personām. Tomēr jāņem vērā, ka šajā skaitlī ir tikai tie spēlmaņi, kas problēmu spējuši atzīt.