Daļa Lāčplēša dienas sveču pie Rīgas pils pārtaps par ierakumu svecēm un tiks nogādātas Ukrainā

© f64.lv, Kaspars Krafts

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" jau astoto gadu turpina atbalstīt Lāčplēša dienas tradīciju - svecīšu iedegšanu un izvietošanu 11.novembra krastmalā uz aizsargsieta pie Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra, informē VNĪ korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Inta Plūmiņa.

Šogad daļa izdegušo sveču pārtaps par ierakumu svecēm un tiks nogādātas Ukrainā.

Lai saudzētu Rīgas pils atjaunoto apkārtmūri un veicinātu sveču atkārtotas izmantošanas iespējas, VNĪ aicina izvēlēties stikla ietvaros iepildītas svecītes, tādējādi arī pasargājot atjaunoto pils akmens mūri no sakusušajiem un dabai nedraudzīgajiem sveču pārpalikumiem.

VNĪ jau ir uzstādījusi pēc arhitekta Pētera Blūma idejas veidoto tērauda aizsargsietu, kas palīdz pasargāt Rīgas pils vēsturiskā mūra ķieģeļus no neatgriezeniskas termiskas bojāšanas un smilšu vanniņas uz ietves.

Svecīšu novietošanai paredzētais aizsargsiets veidots no 175 posmiem, kuru garums ir 184 metri, bet platums - viens metrs. Uz viena aizsargsieta posma var izvietot 60 svecītes, bet visā sieta garumā var novietot 10 500 svecīšu.

Sveču pārpalikumus Rīgas 21. vidusskolas pārstāvji 12.novembrī savāks un 17.novembrī skolas telpās sveču izgatavošanas meistarklasē pārstrādās ierakumu svecēs. Skolēni meistarklasēs varēs piedalīties no plkst.8 līdz 16, bet apkārtnes iedzīvotāji savu sveci Ukrainas atbalstam varēs izliet no plkst.16 līdz 19.

Kopš 2020.gada rudens VNĪ vadībā notiek Rīgas pils senākās - Kastelas - daļas atjaunošana, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām. Rīgas pils kompleksa apkārtmūris Daugavas un Vanšu tilta pusē izbūvēts kā Pils dārza žogs 19.gadsimta pēdējā ceturksnī. Tā projektu 1874.gadā izstrādājis guberņas arhitekts Jūlijs Hāgens, daļēji pārbūvējot arī bijušā Horna bastiona ārsienu.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Latvijā

Biznesa augstskolas Turība rektore, profesore, Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja un LTRK padomes locekle Zane Driņķe rīkoja nozares un publiskās pārvaldes pārstāvju nākotnēšanas pēcpusdienu, iedibinot tradīciju pulcēt vienkopus biznesa un publiskās pārvaldes intelektuāļus, dizainēt nākotni. Divu stundu garumā tika meklētas konkrētas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā piemēram, kāds ir Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāls šobrīd, inovāciju ieviešanu ražošanā, tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās, uz ko Latvijas publiskās pārvaldes nākotnei jau no rītdienas jābūt orientētai, valsts tēls un komunikācija nākotnē.