"Rīgas Cirka" vēsturiskā ēka nodota ekspluatācijā; daļa rīdzinieku sašutuši par redzēto

© Publicitātes foto

Ekspluatācijā nodota Rīgas cirka vēsturiskā ēka Merķeļa ielā 4, Rīgā. Šobrīd no arhitektu biroja NRJA izstrādātā cirka pārbūves projekta veikta pirmā būvdarbu kārta, kuras galvenais uzdevums bija ēkas energoefektivitātes celšana. Pārbūves laikā arī uzlabota ēkas integrācija pilsētvidē. Jau decembrī un janvārī ēkā paredzētas Ziemassvētku izrādes ģimeņu auditorijai.

Laikā no 2021. gada maija līdz 2022. gadam būvuzņēmējs PS “AIDACO GROUP” veica energoefektivitātes uzlabošanas darbus. Virs vēsturiskās kupola metāla kontrukcijas ārtelpas virzienā izbūvēta jauna kupola konstrukcija no pašnesošiem CLT paneļiem, nesošo balstu un pamatu sistēma, ieklāts jauns jumta segums un atjaunota nokrišņu ūdens ārējās sistēma, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, veikta fasādes siltināšana un pagalma pārbūve. Ēkas interjerā apvienots arhitektu birojam NRJA raksturīgais industriālais lakonisms ar vēsturiskā mantojuma siltumu, bet ēkas fasādes siluets pietuvināts ēkas sākotnējam vēsturiskajam veidolam. Pārbūves rezultātā cirka arēna padarīta transformējama un pielāgojama mūsdienu cirka vajadzībām, informē "Rīgas cirka" Komunikācijas projektu vadītāja Zane Volkinšteine.

Arhitektu biroja NRJA (No Rules Just Architecture) izstrādātais cirka ēkas rekonstrukcijas projekts nākotnē paredz vēl arī citus darbus, kas ietver teritorijas labiekārtošanu un cirka skolas ēkas izbūvi. Tāpat arī galējos fasādes atjaunošanas darbus, tostarp vēsturisko kāpņu atjaunošanas darbus, plānots veikt nākamajās kārtās.

Ēkas gala nodošana pasūtītājam paredzēta tuvākā mēneša laikā. Jau no decembra vidus arēna būs gatava uzņemt skatītājus, taču arēnas labiekārtošana, kas ietver tribīņu, gaismas un skaņas sistēmu ierīkošanu, paredzēts pabeigt līdz 2023. gada nogalei.

Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers ir pārliecināts, ka arēnas pārbūve jau tuvākajā laikā uzlabos cirka mākslas pieejamību un attīstību Latvijā un Baltijā: “Rīkojot Rīgas cirka izrādes ārpus cirka ēkas un organizējot laikmetīgā cirka festivālu “Re Rīga!”, ir pieredzēts, ka Rīgā ārkārtīgi trūkst mūsdienīgu, tehniski labi aprīkotu telpu ar augstiem griestiem un iekares punktiem. Tagad varēsim paši veidot izrādes un uzņemt viesizrādēs augstas kvalitātes iestudējumus. Varēsim izjust īsto cirka burvību!”

Arī Rīgas cirka valdes locekle Māra Pāvula uzsver infrastruktūras lomu cirka nozares attīstībā: ”Vēsturiskās arēnas rekonstrukcija ir nozīmīgs notikums Latvijas cirka vēsturē, tomēr nozares attīstībai vitāli svarīgas būs tieši nākamās kārtas, kurās paredzēts izbūvēt melnās kastes jeb black-box tipa zāli, kā arī cirka skolas telpas un mākslas rezidenču centru.”

Ģenerāluzņēmēja PS “AIDACO GROUP” vadītājs Valdis Koks par darbu pie pārbūves projekta teic: “Mums ir liels prieks redzēt, kā mūsu darba rezultātā ir pārvērtusies Rīgai tik svarīgā vēsturiskā ēka. Kā jau rekonstrukcijas projektā - bez pārsteigumiem neiztikām, taču veiksmīga visu pušu sadarbība ir ļāvusi darbus pabeigt ieplānotajā laikā un kvalitātē.”

Rīgas cirka birojs un Rīgas cirka rīkotās izrādes turpmāk būs vēsturiskajā cirka ēkā, taču, kamēr cirks vēl gaida nākamās būvniecības kārtas, Rīgas cirka skolas nodarbības turpinās notikt Āgenskalnā, Zeļļu ielā 25 (bijušajās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes telpās).


Jau decembra vidū Rīgas cirks sadarbībā ar teātra trupu “Kvadrifrons” gaidīs skatītājus uz Ziemassvētku eglīti visai ģimenei - uz Ziemassvētku maģijas cauraustu stāstu “Ziemassvētku putekļi", kurā cirks satiksies ar teātri un vienradzis Ziemradzis kopā ar skatītājiem meklēs svētku brīnumputekļus.

Savukārt 2023. gada pavasarī Rīgas cirkā gaidāmas pirmās viesizrādes.

Savukārt daļa rīdzinieku, redzot atjaunoto fasādi, ir vīlušies vai pat nikni.

Juris Millers sociālajā vietnē "Facebook" raksta:

"Es ceru, ka šo neuzdošināsies dēvēt par kvalitatīvu Cirka fasādes atjaunošanu".

J. Millera ieraksts sabiedrību nav atstājis vienaldzīgu:

"Kaut kāda parodija / performance... putuplasta cirks vienai nedēļai vai kas tamlīdzīgs";

"Es arī šo pamanīju un pie sevis nosmējos, ka gan jau šo haltūru nodēvēs par vēsturisko vērtību saglabāšanu";

"Pēc faktūras izskatās kā izgriezts no 100 mm putuplasta un pielīmēts pie trepēm. Polija, 1992. gads. Reklāma “Opony” un “Plandeki” uz margām parādīsies nedēļas laikā";

"Kā var redzēt, fasāde nav tīrīta ar smilšu strūkli, bet brutāli nokrāsota".

"Izskatās jocīgi, bet vai darbi ir nodoti? Katrā dokumenta beigās ir paraksts

Projektu īstenoja būvuzņēmējs PS “AIDACO GROUP”, būvuzraugs SIA “CMB”, projektēšanu un autoruzraudzību veica arhitektu birojs “NRJA”.

Kopējās projekta pirmās kārtas investīcijas sasniedz aptuveni 5,5 milj. EUR, no tām daļa izmaksu tiek segtas darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” īstenotā projekta Nr.4.2.1.2/18/I/062 “Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana ēkai Merķeļa ielā 4, Rīgā” ietvaros. ES fondu līdzfinansētā projekta attiecināmās izmaksas noteiktas 2 980 880 EUR apmērā, no tām plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apmērs - 2 533 748 EUR jeb 85% no projekta attiecināmajām izmaksām, savukārt valsts budžeta līdzfinansējums - 447 132 EUR apmērā jeb 15% no projekta attiecināmajām izmaksām.

=

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais