Politoloģe: Satiksmes ministrija NA varētu būt piešķirta kā patīkams bonuss
Satiksmes ministrija Nacionālajai apvienībai (NA) varētu būt piešķirta kā patīkams bonuss par Zemkopības ministrijas noņemšanu no tās atbildības, sarunā ar aģentūru LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore un politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Lielais jautājums šobrīd esot par to, vai līdzšinējais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) tiks virzīts satiksmes ministra amatam, atzīmēja politoloģe.
Metlas-Rozentāles ieskatā, kopumā "Jaunās vienotības" (JV) piedāvātais ministru amatu sadalījums nav ārkārtīgi pārsteidzošs, tomēr vienas no "smagajām ministrijām" - Veselības ministrijas (VM) - nonākšana "Apvienotā saraksta" (AS) atbildībā politoloģes skatījumā ir pārsteidzoša, ņemot vērā, ka iepriekš bija iezīmējies, ka veselības ministres amatu varētu ieņemt JV parlamentāriete Anda Čakša, kas šajā amatā jau ir bijusi.
Ņemot vērā, ka AS konkrēta piedāvājuma veselības ministra amatam nav, viņi varētu meklēt kandidātu tam ārpus deputātu loka, atzīmēja lektore.
Metla-Rozentāle pieļāva, ka JV ir atdevusi VM, lai tai nebūtu jāuzņemas atbildība par visām "smagajām ministrijām". Viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamajiem soļiem, visticamāk, būs reģionālo skolu skaita samazinājums, kas ir jautājums, ar kuru AS noteikti negribētu strādāt, jo viņu vēlētāji lielākoties ir reģionu iedzīvotāji, kam lektores ieskatā būtu grūti šo procesu pieņemt.
JV kā dominējošajai un lielākajai topošās koalīcijas partijai ir jāuzņemas atbildība par daļu no "smagajām ministrijām" - IZM un Labklājības ministriju, kuru pārvaldība ir pietiekami izaicinoša, pauda politoloģe.
Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) nokļūšana AS pārvaldībā Metlai-Rozentālei šķiet loģiska, neskatoties uz NA iepriekš izteikto vēlmi saglabāt savas līdzšinējās ministrijas. AS viens no vadmotīviem ir reģionālās un lauku politikas ievirze, tāpēc zemkopības ministra un arī reģionālās attīstības ministra nodošana AS pārvaldībā politikas ekspertes skatījumā ir atbilstoša partijas profilam. Tāpat iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā ZM radās dažādas grūtības un pretrunas, kas, iespējams, arī ir bijis iemesls ministrijas nodošanai AS pārziņā.
NA jau iepriekš bija izteikusi vēlmi pēc Aizsardzības ministrijas, kurā, iespējams, varētu virzīt bijušo Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci (NA), kas esošajā ģeopolitiskajā situācijā ir atbilstoša joma NA profilam, uzskata lektore. Ekonomikas ministriju un Kultūras ministriju NA saglabā vēsturiski, visdrīzāk, saglabājot arī līdzšinējos ministrus šajos amatos - Ilzi Indriksoni kā ekonomikas ministri un Nauri Puntuli kā kultūras ministru.
Finanšu ministrijas atstāšanu JV pārziņā Metla-Rozentāle vērtēja kā loģisku, un iespējamo amata kandidātu Arvilu Ašeradenu - kā piemērotu tam. Nekādas šaubas nerada politoloģei nerada arī ārlietu ministra posteņa uzticēšana līdzšinējam resora vadītājam Edgaram Rinkēvičam (JV). Savukārt tieslietu ministres amats, kā izskanējis jau pirms vēlēšanām, varētu tikt piešķirts Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), atzīmēja RSU lektore.
Pēc viņas teiktā, ir diezgan loģiski, ja tieslietu ministrs, finanšu ministrs un Ministru prezidents ir no vienas partijas, jo tas palīdz sakārtot valsts tiesisko un finansiālo pusi.
Savukārt par jauno klimata un enerģētikas ministra amatu vēl pastāv neziņa, taču šim postenim esot uzstādīta augsta latiņa - ir jāatrod ideālais kandidāts, kurš nozari varēs sakārtot, sacīja politikas eksperte.
Iekšlietu ministrijas pārvaldība būs pietiekami izaicinoša, paredzēja lektore, vienlaikus paužot, ka ministrija varētu būt ļoti atbilstoša AS līdera Ulda Pīlēna "izlēmīgajam stilam" un reformu idejām.
Metlas-Rozentāles ieskatā, nevienai topošās koalīcijas partijai nebūtu pamata justies "apdalītam" ministriju dalīšanas procesā.