Lai rastu risinājumu Tetera nama jeb "Stūra mājas" ēkas, Rīgā, Brīvības ielā 61, turpmākajai attīstībai, nozarei ir jāpieņem skaidrs lēmums par ēkas turpmāko pielietojumu, kā arī jārod atbilstošs finansējums, pretējā gadījumā būs jāaptur tās turpmākā ekspluatācija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
VNĪ ir saņēmusi vairāku atbildīgo institūciju ēkas tehniskā stāvokļa izvērtējumus, tajos konstatēti ēkas drošības, tajā skaitā potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē, ja netiks rasts risinājums ēkas pielietojumam. Neveicot ieguldījumus un nerodot ēkai, kuras pirmajos stāvos šobrīd izvietots Latvijas Okupācijas muzejs, kopēju pielietojumu līdz 2024.gada maijam, būs jāaptur tās turpmākā ekspluatācija, norāda Griškevičs.
Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) veiktās ēkas tehniskās apsekošanas 2021.gada novembrī eksperti konstatēja vairākus ēkas drošas ekspluatācijas riskus, kuru novēršanai gada laikā jāveic neatliekami darbi vismaz 400 000 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)) apmērā.
Tika konstatēti ēkas pagalma pārseguma bojājumi, kas radušies nepietiekamas hidroizolācijas dēļ un izsauc neprognozējamus konstrukciju sabrukšanas riskus, apdraudot ēkas drošu ekspluatāciju. Tāpat rekomendēta kapitāla ēkas pārbūve trīs līdz piecu gadu periodā, kam provizoriski nepieciešami vismaz 13,83 miljoni eiro (bez PVN).
Vienlaikus no BVKB tehniskā atzinuma izriet, ka bez kapitālas ēkas pārbūves nevar uzsākt pārējā īpašuma ekspluatāciju. Neatliekami darbi nepieciešami arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības nomāto telpu drošai ekspluatācijai, par ko VNĪ informējusi muzeju un Kultūras ministriju.
Tāpat Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 2022.gada aprīlī veicis pārbaudi, tajā konstatēti ēkas tehniskā stāvokļa dēļ pastāvoši potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē. Pamatojoties uz VUGD atzinumu, ugunsdrošības prasību izpildei ēkā nepieciešams pilnā apjomā nodrošināt automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, savest kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un elektroinstalāciju, aizdarināt neblīvās vietas ugunsdrošās konstrukcijās.
Patlaban gandrīz 92% vēsturiskās ēkas platību ir neizmantotas. Nelielu - 690 kvadrātmetru ēkas daļu aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā, ko izmanto Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, bet pārējā 8500 kvadrātmetrus plašā ēkas daļa ilgstoši stāv tukša.
VNĪ iepriekš ir vērtējusi un piedāvājusi vairākus reālus īpašuma attīstības scenārijus. Kopš 2003.gada VNĪ ēku Brīvības ielā 61 un tā brīvās platības kā nomas objektu aktīvi piedāvāja pielāgot valsts budžeta iestādēm, kā arī uzrunāja komercsektora tirgu un Rīgas pilsētas pašvaldību, aicinot izvērtēt iespējamo maiņas darījumu. Griškevičs informē, ka sarunas ar iestādēm nenesa rezultātu - ne valsts budžeta iestādes, ne komercsektors, ne pašvaldība iepriekš nesaskatīja savu iespējamo darbību īpašumā, to attīstot un sniedzot tam jaunu elpu. Šogad VNĪ valsts iestāžu aptauju veica atkārtoti, taču neviena iestāde nav sniegusi priekšlikumus, kā šo īpašumu izmantot valsts funkciju nodrošināšanai.
Griškevičs skaidro, ka VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai ir pienākums rūpēties par tās pārvaldībā esošajām ēkām un kultūras pieminekļiem, tai skaitā Tetera namu, taču ieguldīt ievērojamus kapitālsabiedrības un valsts līdzekļus ēkas atjaunošanā, kurai nav skaidrs tās saturiskais piepildījums un nākotnes attīstības iespējas neatbildīs atbildīgai līdzekļu izmantošanai.
"Šobrīd ir svarīgi iespējami ātrāk pieņemt lēmumu par ēkas saturu, nākotnes iespējām un finansējuma piesaisti, lai tā atkal varētu pilnvērtīgi vērt durvis sabiedrībai," norāda Griškevičs.
Īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014.gada ir bijuši vairāk nekā 550 000 eiro apmērā. 2021.gadā VNĪ zaudējumi tikai par īpašuma uzturēšanu sasniedza 69 600 eiro, savukārt 2022.gada astoņos mēnešos - 35 100 eiro.
Kopš 2019.gada VNĪ namu virzīja publiskai izsolei, izvirzot nosacījumu par Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas saglabāšanu tās pirmajā stāvā un pagrabā, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Izsoļu gaitā secināts, ka privātajiem attīstītājiem ilgtermiņa noma nav saimnieciski pievilcīga, jo termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu. Apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus, VNĪ secīgi pieņēma lēmumu ēku pārdot, saglabājot vietu muzejam, taču 2020.gada nogalē uzņēmums saņēma iebildumus no Kultūras ministrijas par ēkas pārdošanu, tādēļ tika pieņemts lēmums ēkas pārdošanu pārtraukt.
Savukārt 2020.gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ēkai piešķīra vēsturiska notikuma vietas statusu, taču šis lēmums neatrisina jautājumu par saimniecisku ēkas izmantošanu un finansējuma avotu ēkas sakārtošanai, norāda Griškevičs. Kopš 2021.gada kapitālsabiedrība kopā ar nozares ministriju un ekspertiem strādā pie vienotu nekustamo īpašumu kultūras mantojuma kritēriju izstrādes, kas palīdzēs noteikt ēkas tālākās attīstības iespējas un sabalansēt visu iesaistīto intereses ar atbildības jomām un finansējuma piesaistes iespējām. Tuvāko mēnešu laikā plānota kritēriju iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā. Atkarībā no pieņemtā lēmuma varēs uzsākt darbu pie ēkas nākotnes perspektīvas izstrādes.
VNĪ patlaban īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro.
Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.