Rīgā atklās izstādi "Mammu, es negribu karu!", parādot nežēlīgo karu ukraiņu bērnu acīm

© Publicitātes foto

Piektdien, 14. oktobrī, plkst. 15.00 iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā notiks Polijas-Ukrainas arhīvu projekta izstādes “Mammu, es negribu karu!” atklāšanas pasākums.

Izstādē būs eksponēti 1946. gadā tapušie poļu bērnu vēsturiskie zīmējumi, kas ataino bērnu piedzīvoto Otrā pasaules kara un okupācijas laikā. Tāpat izstādē būs redzami ukraiņu bērnu zīmējumi, kas atspoguļo viņu pieredzēto pašreiz notiekošajā karā pret Ukrainu. Šie zīmējumi glabājas Mūsdienu Vēstures dokumentu arhīva Varšavā Izglītības ministrijas 1945. - 1966. g. dokumentu nodaļā.

Šobrīd Mūsdienu Vēstures dokumentu arhīva krājumos Varšavā atrodas vairāk nekā 7000 zīmējumi par kara tematiku. Pārsvarā tie tapuši pirmajos pēckara gados, un bērni tos zīmējuši skolotāju iesākto pētījumu vajadzībām un konkursam, ko 1946. gadā ar toreizējās Izglītības ministrijas piekrišanu izsludināja iknedēļas izdevums “Przekrój”.

“Karš vienmēr nozīmē sāpes, mocības un zaudējumus. Taču visvairāk kara laikā ir apdraudēti bērni. Karš atņem viņiem laimīgu bērnību un dažreiz arī dzīvību. Smiekli, bezrūpība, omulīgas mājas, pastaigas ar draugiem - tādām jāizskatās bērnu dienām. Taču bērni redz karu “bez izpušķojumiem” - viņu acu priekšā ienaidnieka raķetes iznīcina skolas, bērnudārzus, slimnīcas un dzīvojamās mājas. Viņi redz, kā mirst radi un draugi. Zīmējumos, kas dziļi aizskar katra cilvēka sirdi, bērni izpauž savas īstās emocijas un pieredzi. Viens no pieaugušo uzdevumiem ir uzklausīt bērnus un izprast viņu pieredzi šajā grūtajā laikā. Projekts “Mom I see war!” tika izveidots, lai parādītu karu ukraiņu bērnu acīm un pievērstu pasaules sabiedrības uzmanību brutālai krievu iebrucēju invāzijai,” pauž organizatori.

Projektā kopumā iekļauti vairāk nekā 10 tūkstoši bērnu zīmējumu par karu un mieru Ukrainā, un tā mērķis ir aptvert, ko bērni piedzīvo kara laikā savā valstī un parādīt visai pasaulei, cik stipri ir mazie ukraiņi. Zīmējumos atspoguļotā bērnu emociju dažādība, no bailēm un izmisuma līdz cerībai un ticībai uzvarai, liecina par vienu: nevienam bērnam nav jācieš kara dēļ, bērni ir pelnījuši laimi un mīlestību.

Svarīgākais