"Rīgas metropoles" pašvaldības piedāvā valdībai vairākas idejas, kā mazināt energoresursu cenu pieaugumu

Apvienības "Rīgas metropoles" pašvaldības vērsušās pie valdības un Saeimas, aicinot "steidzami mazināt energoresursu cenu pieaugumu", informē "Rīgas metropoles" komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.

Valdošā koalīcija vairākos piegājienos jau ir vienojusies par atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Galvaspilsētas apkārtnes pašvaldības atzinīgi vērtējot ieviestos valsts atbalsta risinājumus, tomēr tie nesot pietiekami. Tāpēc "Rīgas metropole" aicina "ieviest efektīvākus risinājumus", kas ļautu "būtiski samazināt izmantojamo energoresursu apmēru un attiecīgi izdevumus par tiem".

"Rīgas metropole" aicina rezervēt elektrības jaudas pašvaldībām - pašvaldību, to iestāžu un kapitālsabiedrību pašpatēriņam un paredzēt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu atjaunīgās enerģijas ražošanas infrastruktūras izbūvei pašvaldībās. Biedrības skatījumā, tādējādi tiktu sekmēts ne vien no atjaunīgajiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas īpatsvara pieaugums Latvijas energoresursu bilancē, bet arī izdevumu ietaupījums iestāžu budžetos ilgtspējā.

Pēc ekspertu aplēsēm - ierīkojot saules paneļu parku, elektrība pie šā brīža elektroenerģijas cenām, atmaksātos pusotra gada laikā, klāsta biedrība.

Otrkārt, pašvaldības aicina īstenot valsts intervences pasākumus kurināmo resursu cenas tirgus stabilizācijai, lai cenas noturētu Latvijas patērētāju maksātspējas līmenī - nosakot maksimālos cenu griestus kompleksā risinājumā ar šķeldas un tās izejmateriāla eksporta ierobežojumu ieviešanu. Nepieciešamības gadījumā tiek ieteikts apsvērt iespēju veikt īstermiņa izmaiņas vispārējos valsts kapitālsabiedrību AS "Latvijas valsts meži" un AS "Latvenergo" stratēģiskajos mērķos uz valsts energokrīzes laiku.

Treškārt, uz valsts energokrīzes laiku ārējos normatīvajos aktos tiek rosināts noteikt energoresursu piegādātāju noslēgto piegādes līgumu laušanas aizliegumu. Jo īpaši būtiski esot fiksēt cenu, lai palielinātu drošības sajūtu un veicinātu stabilitāti privātajiem Latvijas uzņēmējiem.

Lai krīzes atbalsts nebūtu tikai pabalsts, nolūkā cīnīties ar cēloni nevis ar sekām, "Rīgas metropole" rosina ieviest papildus motivējošus atbalsta pasākumus energoresursu patērētājiem, kas balstīti uz energoaudita pieeju, tādējādi motivējot aktīvāku ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanu no energoresursu patērētāju puses.

Vienlaikus pašvaldības aicina atbalstīt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu tām dzīvojamajām mājām, kurās siltumenerģija izmantota dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, un kuru vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 200 kilovatstunda gadā, rēķinot uz vienu kvadrātmetru vai 150 kilovatstundas gadā uz kvadrātmetru, ja siltumenerģija izmantota tikai dzīvojamās mājas apkurei.

Svarīgi esot sniegt finansiālu valsts atbalstu vai daļu no jau plānotā valsts atbalsta novirzīt centrālās siltumapgādes uzņēmumiem, uzliekot tiem par pienākumu uzstādīt siltuma maksas sadalītājus jeb alokatorus tiem dzīvojamiem daudzdzīvokļu namiem, kuros alokatori nav uzstādīti.

Vēl viens papildus atbalsts būtu atvērt programmu ar pieejamo finansējumu lokālo fosilā kurināmā katlu nomaiņai arī renovētām pašvaldību un daudzdzīvokļu ēkām, uzskata biedrība.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole" apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas - Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas. Biedrības līdzpriekšsēdētāji ir Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns un Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kuri abi kandidē Saeimas vēlēšanās no esošajā valdošajā koalīcijā nepārstāvētā "Apvienotā saraksta".