Austrumu slimnīcā energoresursu izmaksas divu gadu laikā būs kāpušas vismaz par 10 miljoniem eiro

 
©Kaspars Krafts/F64

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Biķernieki" energoefektivitātes uzlabošanas projekts ļaus samazināt siltumenerģijas patēriņu 2,5 reizes, kas šobrīd ir "akūti" svarīgi uz kopējā energoresursu sadārdzinājuma fona, pirmdien slimnīcas rīkotajā pasākumā pavēstīja RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Šobrīd stacionārā ir noslēgusies Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansēta projekta ieviešana, kas ļaus turpmāk nodrošināt pacientiem komfortablākus ārstēšanās, aprūpes un atveseļošanās apstākļus, aģentūru LETA informēja RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece.

Paeglītis skaidroja, ka pirms pārbūves darbiem siltumenerģijas patēriņš apkurei stacionārā "Biķernieki" bija 144,77 kilovatstundas uz kvadrātmetru (kWh/m2), savukārt pēc būvdarbiem prognozētais rezultāts ir 57 kWh/m2. Viņš uzsvēra, ka, pateicoties veiktajai stacionāra apkures sistēmas pārbūvei, šajā sezonā varēs pieslēgties "Rīgas siltuma" apkures pakalpojumam, kas būs lētāk nekā apkurināt stacionāra telpas ar gāzi, kā tas tika darīts iepriekšējos gados.

Vienlaikus viņš atzina, ka citos RAKUS stacionāros tehniski un īsā laika posmā nav iespējams īstenot tik "elastīgus" un racionālus risinājumus.

"Šobrīd prognozētais gāzes patēriņa izmaksu kāpums ir pieaudzis desmit reizes. Skaitliskā izteiksmē 2022.gada decembrī - 33 000 eiro dienā maksāsim tikai par gāzi. Kopējās Austrumu slimnīcas energoresursu izmaksas 2023.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, saskaņā ar mūsu finanšu aprēķiniem būs par vismaz 10 miljoniem lielākas. Latvijas lielākajai slimnīcai, kas pērn veiksmīgi noslēdza finanšu gadu bez zaudējumiem, turpmākā rēķinu apmaksa būs liels un pagaidām neatrisināms izaicinājums," viņš norādīja.

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka aizvadītie gadi bijuši sarežģīti - tos iezīmē Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā un šobrīd saskaramies arī ar energoresursu krīzi. Tas savukārt licis izvērtēt veselības aprūpes kopējo gatavību un noturību pret dažādiem ārējiem satricinājumiem. Viņa vērtējumā, viena ilgtspējīgām atbildēm ir energoefektīvi risinājumi, kas ļauj ik mēnesi ietaupīto ieguldīt, piemēram, citos infrastruktūras vai ārstniecības iestādes attīstības projektos.

RAKUS valdes loceklis Kaspars Plūme norādīja, ka kopš 1963.gada, kad ēka tika celta, tajā bija veikta tikai daļēja logu nomaiņa un tikai daļēja bēniņu pārseguma siltināšana. Tāpat ēkas faktiskā stāvokļa izpētes laikā tika konstatēts, ka uz fasādēm ir plaisu atvērumi, apmetuma atdalīšanās un krāsas atslāņošanās, jo nav izbūvēta horizontālā hidroizolācija. Ēkas bēniņos bija apkures cauruļvadi ar azbestu saturošu siltumizolāciju, savukārt karstā ūdens cauruļvadi nebija mainīti kopš ēkas uzcelšanas.

Plūme ir gandarīts, ka projekts ir pabeigts solītajā termiņā un ieguvumi ir būtiskāki un nozīmīgāki nekā tika paredzēti to uzsākot.

Projekta laikā stacionārā "Biķernieki" tika pilnībā nosiltināta ēkas fasāde, izbūvējot ventilējamo fasādi ar akmens masas flīžu apdari. Tāpat tika nomainīti visi logi un ārdurvis uz jauniem trīs stiklu pakešu logiem. Ir izbūvēta jauna ventilācijas sistēma ar gaisa rekuperāciju. Savukārt mehāniskās ventilācijas sistēmas ierīkošana ļauj būtiski samazināt siltumenerģijas patēriņu. Ir arī veikta visu ēkas ieejas mezglu pārbūve. Izbūvēta apkures sistēma ar automātisko temperatūras regulēšanas iespēju.

RAKUS tehniskais direktors Edgars Pudzis informēja, ka, ņemot vērā milzīgās izmaiņas energoresursu cenās, jau 2022.gadā paredzams, ka slimnīcas izdevumi gāzes, elektrības un siltuma apgādei pieaugs no 3,3 miljoniem eiro līdz 7,2 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2021.gadu, bet 2023.gadā pieaugums paredzams līdz 13 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka gada laikā izmaksas būs četrkāršojušās.

Paredzēts, ka līdz ar īstenotajiem taupības pasākumiem, varēs ietaupīt 15% apkures resursu, 10% elektrības un ūdens/kanalizācijas resursus. Savukārt apstākļos, kad resursu izmaksas augušas vairākkārtīgi, slimnīcai būs nepieciešams atbalsts, lai nodrošinātu normālu darbību.

RAKUS ir piesaistījusi energoauditorus un ir izstrādāts vidēja termiņa plāns energoefektivitātes uzlabošanai un mikroklimata uzlabošanai un nodrošināšanai slimnīcas stacionāros. Arī turpmāk būs nepieciešams Eiropas Savienības un valsts atbalsts, lai ne tikai veiktu ēku ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu un logu nomaiņu, bet būs nepieciešami ieguldījumi arī resursu taupīšanas virzienā, piemēram uzstādot saules paneļus, siltumsūkņus, staru lauzējus un āra žalūzijas, informēja Pudzis.

2019.gada 31.oktobrī starp RAKUS un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru tika noslēgts līgums par Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Stacionāra "Biķernieki" energoefektivitātes uzlabošana" īstenošanu. Minētā projekta kopējās izmaksas ir 3 146 182 eiro. Tā īstenošanai ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - līdz 2 550 000 eiro, valsts budžeta finansējums - līdz 450 000 eiro. Tāpat projektā ir ieguldīti RAKUS finanšu līdzekļi 146 182 eiro apmērā.