Būtiski neuzlabojoties sabiedriskā transporta pievilcībai, Rīgas metropoles areāls vēl vairāk būs atkarīgs no privātā autotransporta, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un uzņēmuma "Grupa93" veiktajā pētījumā.
CSP veica aptauju par iedzīvotāju pārvietošanos. Vienlaikus tika veikta Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju pārvietošanās paradumu analīze. Analīzē secināts, ka Covid-19 pandēmijai bija ievērojama ietekme uz vieglo automobiļu izmantošanas pieaugumu un sabiedriskā transporta izmantošanas samazinājumu Rīgā un Pierīgas reģionā.
"Grupa93" pārstāvis Jurijs Kondratenko pētījuma prezentācijā norādīja, ka ir jāņem vērā pandēmijas ietekme, kad bija mazāk sabiedriskā transporta reisu un epidemioloģiskie ierobežojumi, bet ir uzmanīgi jāskatās, kā šī tendence turpināsies, jo, pēc Kondratenko rīcībā esošās informācijas, šī gada dati neliecina, ka sabiedriskā transporta izmantošana atgriezusies pirmspandēmijas līmenī.
"Tam ir jāpievērš ļoti liela uzmanība, ņemot vērā vides aizsardzību, zaļo kursu un pievilcīgas pilsētvides un komforta transporta sistēmu, kur sabiedriskais transports ir mugurkauls," norādīja Kondratenko.
Analīze liecina, ka vidējais vienas personas pārvietošanās laiks Pierīgā ir par 2,5% lielāks nekā Rīgā. Vidējais vienas personas pārvietošanās laiks ar sabiedrisko transportu Pierīgā ir par 39% lielāks nekā Rīgā. Vidējais vienas personas pārvietošanās attālums Pierīgā ir par 56,8% lielāks nekā Rīgā.
Vidējais vienas personas pārvietošanās ātrums Pierīgā ir par 53% lielāks nekā Rīgā. Salīdzinot ar 2017.gadu, vidējais pārvietošanās ātrums Rīgā ir palielinājies par 115%, bet Pierīgā - par 45%. Gan Rīgā, gan Pierīgā samazinājies braucienu skaita īpatsvars darba, izglītības un personīgu iemeslu dēļ, bet palielinājies īpatsvars braucieniem, kas tiek veikti iepirkšanās un atpūtas nolūkā.
Pierīgas reģionā iedzīvotāji veic vidēji vislielāko attālumu uz/no darba. Rīgā vidējais attālums uz/no darba ir samazinājies par 21,5%. 2021.gadā vislielākais pārvietošanās laiks uz un no darba dienā bija Rīgas reģionā, turklāt tas palielinājies par 53%, salīdzinot 2021.gadu ar 2017.gadu. Galvenā ietekme uz šo rādītāju bijusi satiksmes intensitātei, ceļu remontiem un samazinājumam sabiedriskā transporta intensitātē.
Analīze liecina - pretēji gaidītajam, pārvietošanās ar velosipēdu apjoms ir samazinājās, bet pieaugusi pārvietošanās ar kājām, īpaši Rīgā.
Kaut arī sabiedriskā transporta izmantošanas samazinājums un vieglo automobiļu izmantošanas pieaugums relatīvos skaitļos lielāks ir Pierīgā, absolūtos skaitļos tas ir lielāks Rīgā, nosakot ievērojamo ietekmi uz Rīgas metropoles areāla transporta sistēmu. Pārvietošanās ar sabiedrisko transportu ir stipri neizdevīgāka laika un ātruma ziņā, īpaši Rīgā.
"Domājot par maršrutu plānošanu, pārvietošanās laiku un attālumu, nav nekāds pārsteigums, ka pārvietošanās laiks ar auto ir krietni īsāks nekā ar sabiedrisko transportu, īpaši Pierīgā," norādīja eksperts.
Ja būtiski neuzlabosies sabiedriskā transporta pievilcība izmaksu, laika un komforta ziņā, Rīgas metropoles areāls vēl vairāk tiks "iespiesta" atkarībā no privātā autotransporta, tiks vēl vairāk apdraudēti vides aizsardzības un pievilcīgas dzīves vides mērķi, secināts analīzē.
Tāpat analīzē secināts, ka ļoti aktuāla ir Rīgas metropoles areāla pašvaldību sadarbība vienotas transporta sistēmas un ilgtspējīgās dzīves vides izveidē.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā 73% Latvijas iedzīvotāju vismaz vienreiz dienā pārvietojās ārpus mājas un vidēji dienā viens iedzīvotājs mēroja 32,2 kilometrus, kā arī ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina minētā aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.
Par mobiliem uzskata tos iedzīvotājus, kas aptaujas dienā vismaz vienu reizi pārvietojās ārpus savas mājvietas. Pērn šādu cilvēku skaits samazinājies par sešiem procentpunktiem, salīdzinot ar 2017.gadā.
Kājām viens iedzīvotājs vidēji dienā noiet 3,1 kilometru, kas ir par 0,4 kilometriem vairāk nekā 2017.gadā.
Visbiežākais pārvietošanās iemesls bija darbs, kā arī iepirkšanās un atpūta.
CSP priekšniece Aija Žīgure piektdien pētījuma prezentācijā norādīja, ka aptaujas dati ir ļoti nepieciešami un uz tiem gaida daudz lietotāju, lai tos izmantotu dažādu stratēģiju un projektu vērtēšanai, transporta plānošanai un klimata pārmaiņu vērtēšanai.
