Zoodārzs vēsta par priecīgiem jaunumiem

© Publicitātes foto

Svētdien, 11. septembrī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā notika Tēva diena ar izziņu un piedzīvojumiem, kuros tēvi varēja piedalīties kopā ar visu ģimeni. Piedzīvojumos bija iekļauta izzinoša orientēšanās, īpašas foto un video iespējas un labi pavadīts laiks kopā ar visu ģimeni.

Lai suminātu gādīgākos dzīvnieku pasaules tēvus, zoodārza viesiem bija iespēja piedalīties orientēšanās spēlē, kurā, vācot burtu pēc burta, atklājās uzminamais nosaukums - KALITRIKSS. Jā, tieši šie Dienvidamerikā mītošo sīko pērtiķīšu tēviņi uzņemas galvenās rūpes par saviem mazuļiem, jau drīz pēc to piedzimšanas. Viņi gan nēsā tos uz muguras, gan sargā, gan arī apkopj. Kad mazie vēlas paēst pienu, tad tēviņš atdot tos mātītei, un pēc tam atkal savāc atpakaļ. Ar laiku mazuļu audzināšanā iesaistās arī pārējie ģimenes locekļi - vecākie brāļi un māsas. Rīgas Zoodārzā mīt 6 Dienvidamerikas pērtiķu sugas, kam raksturīgs šāds ģimenes pienākumu sadalījums. Kalitriksi, kalimiko, lauvtamarīni un naktspērtiķi apskatāmi gan Ķenguru mājā, gan arī Tropu mājā. Piecas sugas ir iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā un šo apdraudēto sugu turēšanas un vairošanas starptautiskajās programmās (EEP) ar labām sekmēm ir iesaistījies arī mūsu zooloģiskais dārzs.

Tropu mājā mītošajiem pasaulē mazākajiem pērtiķīšiem Austrumu pundurkalitriksiem pirms trim nedēļām piedzima viens mazulis.

Pašlaik tas vislabāk jūtas pieķēries pie kažoka tēviņam, tādēļ, ja ieraugāt kādu pērtiķīti ar divām galvām, tad ziniet - viens no tiem ir mazais pundurkalitriksēns. Tas nozīmē, ka ģimenes galvai šobrīd darba pilnas rokas. Parasti mātītei dzimst viens vai divi mazuļi. Pasaulē tie nāk salīdzinoši lieli, jo sver aptuveni 1/4 daļu no mātītes masas.

Tēva dienai bija gatavojies arī meža ziemeļbriedis Elmo, kura varenos ragus vairs nesedz pūkaina vilna, kas šo rotu padara iespaidīgi milzīgu. Nu āda un vilna ir noberzta no milzīgajiem žuburiem un mūsu ziemeļbriežu tēviņš ir gatavs ikgadējai rudens riesta sezonai.

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.