„Nu redz, kā retinās vecās gvardes rindas. Varu tikai atkārtot, ka ar šiem cilvēkiem jārunā, viņus jāfilmē, jāizprašņā un jāizvelk visa informācija. Šie ļaudis ir kā nacionālā bagātība ar pagātnes atmiņām,” skumji teic liepājnieks Aigars Prūsis, paziņodams par Andžila Remesa aiziešanu.
Andžils Remess - ilggadējais Liepājas laikraksta „Kurzemes Vārds” galvenais redaktors, žurnālists un publicists, Goda liepājnieks, Liepājas un Latvijas patriots, daudzu grāmatu autors. Andžils savulaik sadarbojies ar izdevumiem „Sports”, „Padomju Jaunatne”, „Cīņa”, „Literatūra un Māksla”, „Zvaigzne”, „Liesma”.
Maijā, kad intervēju Andžilu sakarā ar viņa grāmatas „Tur, kur dvēsele dzied” iznākšanu, viņš protestēja, kad mēģināju viņu nodēvēt par rakstnieku. „Es tikai rakstītājs,” viņš smejoties teica, un mēs vienojāmies meklēt lielos burtus jau sarakstītajos tekstos tāpat kā lielās notis sacerētajā mūzikā, jo šajā grāmatā bija lielais stāsts par koncertzāli „Pūt, vējiņi!”, par Liepāju, liepājniekiem un tiem, kuri mīl šo pilsētu.
Ka Andžils mīlēja Liepāju, nav iespējams šaubīties. Viņa grāmatas - būtībā visas, - ir par Liepāju. Par Karostu, par Liepājas krogu bohēmu, par Raimondu Paulu, kurš tik bieži muzicējis Liepājā, par Sesku dzimtu, par „Pūtvējiņiem”, par sportu, par muzikantiem, par leģendām... Šķiet, Andžilam varēja uzdot jebkuru jautājumu par Liepāju, un viņš zinātu atbildi. Tik dziļas un pamatīgas bija Andžila zināšanas par viņa mīļo un skaisto pilsētu.
... Andžils smaida. Viņš, paņēmis rokās jaunāko „Kurzemes Vārda” numuru, aiziet vakarēt uz restorānu „Jūra”. Bet varbūt uz „Mākslinieku pagrabu”. Un ja nu uz „Liepavu” vai kādu citu cienātavu? Andžils nu mums rāmi un silti uzsmaidīs no Turienes, vērodams mūsu steigu un ikdienību, kas arī kādreiz norims tāpat kā itin viss.
Ardievu, Andžil. Tiksimies Debesu redakcijā.
