Ekskluzīvi VIDEO un FOTO: Obelisks nogāzts!

Rīgā, Pārdaugavā, šodien no rīta sākās Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa pēdējā elementa - obeliska - demontāža. Pēcpusdienā tas tika nogāzts!

Romāns Kokšarovs/F64

16:55. Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

16.42. Obelisks nogāzts!

Romāns Kokšarovs/F64

16:26. Padomju armijai veltītā obeliska Pārdaugavā nojaukšanai ievelkoties, interesenti no pieminekļa apkārtnes neizklīst un vietām pat kļūst vairāk, novēroja aģentūra LETA. Interesenti, vairums no kuriem ir tādi, kas atbalsta pieminekļa nojaukšanu, ir pulcējušies visapkārt pa objekta perimetru, piemēram, pie tuvējās degvielas uzpildes stacijas un otrpus ielai sabiedriskā transporta pieturā ir apmēram 60 cilvēki. Pilna ir arī pati degvielas uzpildes stacija, kurp cilvēki devušies ieturēties, lai pēc tam turpinātu gaidīt zīmīgo notikumu. Starp sanākušiem ir gan latviski, gan krievu valodā runājošie. Katra grupiņa savā starpā apspriež pieminekļa demontāžu, bet kopumā viss ir mierīgi.

12.32. Policijas rācija: "Pilnībā slēdzam kustību pa apkārtējām ielām! Gājēju kustību arī! Velosipēdistus tālāk nelaižam."

Tiešraide no putna lidojuma redzama šeit

15.44. Jānis Lange LTV ziņu dienestam: "Obelisks pavisam tiks nogāzts šodien. Viņš iet pareizajā virzienā, neliela sasvēršanās jau ir notikusi. [..] Kad tas tiks nogāzts, tad būvnieks sāks drupināšanas darbus."

15.13. Sāk ierasties jauni interesenti un skatītāji. Sākotnējiem pāris simtiem tagad pievienojies vēl nepilns simts, kas pulcējas otrā ielas pusē. Pārdaugavas apstādījumos tāpat sarodas jauni skatītāji.

Policijas rācijā dzirdami tikai ikdienišķi sīkumi par to, kurā vietā katrai patruļai nostāties — prokremliski provokatori šodien līdz šim nav manīti.

14.58. Pašlaik grūti prognozēt brīdi, kad tiks nogāzts padomju piemineklis Pārdaugavā, aģentūrai LETA teica pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Izpilddirektors tikko apmeklēja slēgto teritoriju, kurā notiek pieminekļa demontāža.

Lange teica, ka prognozēt brīdi, kurā objekts tiks nogāzts, nevar. Tas var notikt gan tuvākajā laikā, gan var prasīt nedaudz ilgāku laiku. Taču viņš uzsvēra, ka piemineklis tiks nogāzts šodien un līdz rītdienai nepaliks.

12.17.Lēmumu šodien demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā, būvnieki pieņēmuši izvērtējot patieso situāciju, atzina Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Vakar vakarā pēc ļoti ieilgušās Rīgas domes sēdes notikusi operatīvā sanāksme, kurā būvnieki informējuši par reālo situāciju, kas saistīta ar objekta patieso stāvokli, un pauduši gatavību šodien demontēt obelisku.

11.57. Pa visu perimetru izvietotas vismaz 50 policijas automašīnas un busi ar ieslēgtām bākugunīm, ir arī netrafarētais operatīvais transports. Proklemliski provokatori līdz 11.57 nebija manīti.

11.48. Ap pieminekļa perimetru tikai atsevišķi cilvēki ieradušies gaidīt, kā viņi saka, "vēsturisko mirkli". Uz aģentūras LETA jautājumu, kādēļ atnākuši, atbildēja, ka grib būt klāt vēsturiskajā brīdī, kad tiks nogāzts piemineklis.

Pieminekļa demontāžā tiek izmanto kalšanas metode, un tiek plānots, ka piemineklis gāzīsies tā teritorijā esošā baseina virzienā.

Tāpat, lai laikus sagatavotos iespējamo protestētāju aizturēšanai, ieradies arī smagais policijas auto, ar kuru ikdienā konvojē aizturētos un apcietinātos.

11.37. Pretēji iepriekš izskanējušajām baumām, piemineklis netiks drupināts pa gabaliem, bet tiks gāzts uzreiz, vienā gabalā, un sadalīts jau pēc nogāšanas.

Tā kā betons pie pamata tiek kalts pa centimetriem un dzelzsbetona stieņi tiek pārkniebti ar milzu "spīlēm" pa vienam, tad nav zināms precīzs nogāšanas moments.

11.02. "Ja būs nekārtības, tad tiksiet izraidīti!" — žurnālistiem skaļi uzbļauj Nikolajs Orlovs, vīrs Valsts policijas uniformā

10.59. Ļoti stingrā kārtībā žurnālisti tiek mazās grupās ielaisti attālā zonā pie nojaukšanai lemtā pieminekļa. Rīgas domes darbinieki no rīta sacīja, ka "aktīvā fāze sāksies pēc trim, četrām stundām".

Kā novēroja aģentūra LETA, šorīt tika nolaisti pie pieminekļa palikušie Latvijas un Ukrainas valsts karogi. Tāpat būvnieki turpina atbrīvot pie obeliska esošo baseinu.

Atlikušais pieminekļa elements ir 79 metrus augstā strēle, kuras virsotnē ir zvaigznes.

Pieminekļa kompleksa brucināšanas darbi sākti otrdien, 23.augustā, no rīta. Otrdien pēcpusdienā būvnieki zemē nogāza trīs padomju karavīru bronzas statujas, savukārt trešdien īsi pēc plkst.9 krita arī sievietes tēla statuja.

Pieminekļa kompleksa demontēšanas darbi norit ļoti strauji, Rīgas domei nevienā mirklī neatklājot kādu no demontēšanas fāzes brīžiem.

Pieminekļa demontāžas darbi piesaista cilvēku uzmanību, taču plašas vērotāju masas līdz šim nav veidojušās, turklāt teritorijā dežūrē daudzas policijas ekipāžas, sekojot kārtībai būvobjekta tuvumā.

Gatavošanās pieminekļa demontāžas darbiem parkā ar attiecīgās būvtehnikas ierašanos sākās pirmdien, 22.augustā. Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Rīgas domē, pieminekļa kompleksa demontāžas darbi norit pēc grafika.

Saistībā ar pieminekļa demontāžu ierobežota arī satiksme ap objektu.

Kā ziņots, neskatoties uz aicinājumu nepulcēties, pirmdienas un otrdienas vakarā pie padomju armijai veltītā pieminekļa Pārdaugavā tomēr savācās daži desmiti cilvēku, no kuriem policija vairākus aizturēja, novēroja aģentūra LETA.

Kā liecina informācija tīmekļvietnē "rigaspieminekli.lv", "Piemineklis Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" Uzvaras parkā tika uzstādīts 1985.gadā. Tas ir alegorisks memoriāls ansamblis, kura centrā atrodas 79 metrus augsts obelisks, ko veido piecu dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu.

Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku - bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa Latvijas sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

Šā gada februārī, divas dienas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) Jaunās konservatīvās partijas (tagad - partija "Konservatīvie") gadskārtējā kopsapulcē uzsvēra, ka "propagandas piemineklis" Uzvaras parkā ir apdraudējums nacionālajai drošībai un ka Latvijas galvaspilsētas centrā nedrīkst atrasties "ļaunuma impērijas" simboli. Tieslietu ministrs solīja, ka aicinās kolēģus valdībā un sabiedrībā saprast, ka pienācīgā kārtā, cienot starptautiskās tiesības, piemineklis jādemontē.

Vēlāk Tieslietu ministrija (TM) piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā. Pirmais risinājums paredzēja pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības un apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai.

Otrs risinājuma variants paredzēja izbeigt vienošanos, jo iestājies karš, kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm - Krievija. Trešajā variantā TM piedāvāja vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994.gada vienošanās 13.pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā. Ceturtais TM piedāvātais virziens bija domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijā.

13.maijā Rīgas domes deputāti nolēma uzdot "Rīgas pieminekļu aģentūrai" veikt nepieciešamās darbības, "lai nodrošinātu objekta "Piemineklis Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" demontāžu".

Tāpat deputāti nolēma uzdot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas domes Īpašuma departamentam un Rīgas pašvaldības policijai sniegt "Rīgas pieminekļu aģentūrai" nepieciešamo atbalstu lēmuma izpildes nodrošināšanai. Par balsoja 39 deputāti, pret - 13. Nebalsoja viens deputāts, bet septiņi nebija ieradušies.

16.maijā tika atcelti juridiskie šķēršļi Pārdaugavā esošā pieminekļa nojaukšanai. To noteica Saeimā pieņemtie, Ārlietu komisijas virzītie likuma grozījumi likumā "Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem", kas stājās spēkā 13.maijā.

Likumā noteikts, ka no 16.maija ir apturēta "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13.panta darbība. 13.pants iepriekš noteica, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.

Tajā pašā dienā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) nosūtīja notu Krievijas vēstniecībai par abu valstu vienošanās panta saistībā ar memoriālo būvju uzturēšanu apturēšanu.

Savukārt 16.jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim. Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19.

Vairākus gadus pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu centušies panākt arī Latvijas iedzīvotāji, piemēram, 2012.gada augustā vairāk nekā 2300 cilvēku parakstījās portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas piedāvāja nojaukt Uzvaras pieminekli Rīgā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu.

Līdz 2013.gada oktobrim par šo iniciatīvu bija parakstījušies 10 000 cilvēku. Toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) pauda uzskatu, ka tāda iniciatīva ir provokācija un pieminekļa nojaukšana nav pieļaujama, jo izsauks "nenormālu spriedzi" visā valstī.

Tāpat 2012.gada 25.februārī, nedēļu pēc referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu, interneta vietnē "peticijas.com" tika vākti paraksti par pieminekļa "Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" demontāžu. Līdz tā gada augustam petīciju bija parakstījuši 2733 cilvēki.

Savukārt 2012.gada 19.martā portālā "peticijas.com" tika sākta iniciatīva ar pretēju ideju - kāds Aleksandrs Prokopenko gan krievu, gan latviešu valodā bija izveidojis petīciju "Atstāt Uzvaras pieminekli!", kuru parakstīja vairāk nekā 2700 cilvēki.

Parakstu vākšana portālā "Manabalss.lv" par pieminekļa demontāžu notika arī 2017.gadā. Parakstu vākšanu iniciējis Uģis Polis, kurš skaidroja, ka Uzvaras piemineklis, kurš atrodas Uzvaras parkā, Pārdaugavā, tika atklāts 1985.gadā - laikā, kad Latvija bija nelikumīgi okupēta.

Līdz 2019.gadam par šo iniciatīvu parakstījās 10 000 cilvēku. Tajā pašā gadā politiķe Tatjana Ždanoka (LKS) portālā "Manabass.lv" sāka parakstu vākšanu par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību.

Gadu gaitā pret pieminekli Uzvaras parkā vērstas huligāniskas un pat noziedzīgas darbības, kas motivētas ar politiskiem uzskatiem.

1997.gadā "Pērkonkrusta" dalībnieki mēģināja pieminekli uzspridzināt un šo darbību laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem. Pērkoņkrustieši pieminekli spridzinājuši trīs reizes, bet pirmajās divās tas neizdevās. Pirmā reize bijusi 1996.gada decembrī, otrā - 1997.gada martā. Trešajā reizē, kad piemineklis tika daļēji sapostīts, spridzeklī bijis aptuveni kilograms trotila.

1999.gadā policija aizturēja trīs pusaudžus, kuri tika turēti aizdomās par pieminekļa metāla plākšņu noraušanu. Tolaik nepilngadīgie puišeļi tika aizturēti par to, ka viņi no pieminekļa laukuma paaugstinājuma ņēmuši notekūdeņu šahtas metāla aizsargrežģus un metuši tos netālu esošajā ūdenskrātuvē.

Savukārt 2006.gadā vandaļi ar krāsu aprakstīja pieminekli, uzzīmējot uz tā dažādus nacionālistiska rakstura saukļus un kāškrustus. Tajā pašā gadā policija aizturēja divus jauniešus, kuri veica vandālisma aktu - pieminekļa pakājē lauza bruģi un meta to netālu esošajā baseinā. Tāpat 2006.gadā tika aizturēti trīs nepilngadīgi jaunieši, kuri pie pieminekļa Uzvaras parkā lauza metāla restes, pa kurām tiek novadīts lietusūdens.

2019.gada oktobrī Valsts policija (VP) sāka kriminālprocesu par gadījumu, kad kāda persona pieminekļa pakājē uzkrāsojusi vārdu "okupanti". Šogad piemineklis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika apliets ar Ukrainas karoga krāsām, savukārt februārī kāds vīrietis pieminekli bojāja ar nelielu āmuru.