FOTO: "Rokas nost no mežiem" - piketā pret valdības lēmumu ļaut cirst jaunākus kokus pulcējušies gandrīz 300 cilvēku

Piketā pret valdības lēmumu ļaut cirst jaunākus kokus otrdien Rīgā pie Ministru kabineta ēkas pulcējušies gandrīz 300 cilvēku.

Piketā pulcējušies dažāda vecuma iedzīvotāji.

Cilvēki piketā tur plakātus ar tādiem uzrakstiem, kā "Rokas nost no mežiem", "Jāsargā daba nevis bizness", "Ministri nogalina dabas daudzveidību", "Visi meži ar vienu cirtienu"," "Grozījumiem nē, kokiem jā", "80% šķeldas tiek eksportam", "Neesi cirvis - necērt", "Caurspīdīgai politikai - Jā! Caurspīdīgiem mežiem - Nē!", "Kāpēc meži ir caurspīdīgāki par jūsu lēmumiem?", "Ejiet bekot, bet nebūs jau kur…", "Kailcirtes nav mūsu mežu nākotne". Tāpat piketā piedalās seši vīrieši, kuriem uz krūtīm uzrakstīti koku nosaukumi.

Piketētāji izkliedz arī dažādus saukļus, tostarp "necērt mežu!", "mežs nav plantācija", "grozījumiem nē, kokiem jā", "nē cirvjiem valdībā, nē cirvjiem mežā", "mamma daba, tētis cirvis", "Latvijas meži nav tikai malka".

Jau vēstīts, ka otrdien pie Ministru kabineta norisinās pikets pret valdības lēmumu ļaut cirst jaunākus kokus un par daudzveidīgu Latvijas mežu saglabāšanu.

Sākotnēji bija plānots, ka piketā piedalīsies 150 dalībnieku.

Piketa pieteicējs ir Jānis Balodis, kuram darba ikdienā vairākkārt esot bijusi saskarsme ar vairākām dabas organizācijām.

Balodis iepriekš pauda, grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir pretrunā ieteikumiem no tādām vides aizsardzības organizācijām kā Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Dabas aizsardzības pārvalde. Turklāt, pēc viņa teiktā, Latvijā jau patlaban esot problēmas ar bioloģisko daudzveidību, kā arī atsevišķām sugām ir ļoti liels samazinājums, un situācija, kas tikšot radīta ar valdības lēmumu, to pastiprināšot vēl vairāk.

Piemēram, runājot par mežirbju populāciju, gadījumā, ja tiks izcirsti jaunākie koki, palikušo koku apkārtmērs vairs nebūs piemērots putnu ligzdu un dobumu veidošanai, stāstīja Balodis, uzsverot, ka tā tas nav tikai mežirbēm, bet arī daudzām citām putnu sugām, kas izmanto dobumus.

Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijai ir saistības par šo sugu aizsardzību, piemēram, tikko Slovākijai bijis sods par to, ka suga, kura šai valstij ir jānosargā, nav tikusi nosargāta. Balodis pauda, ka tādas ir sankcijas, kuras šajā gadījumā var tikt piemērotas arī Latvijai.

Lai gan AS "Latvijas valsts meži" projekts "Mammadaba" norādījis, ka arī izcirtumi ir pieskaitāmi pie meža, Balodis apgalvo, ka mežirbei to būs grūti ieskaidrot.

Pēc Baloža paustā, nepieņemami esot arī tas, kādā Ministru kabinets pieņēma jaunos noteikumus. "Arī ļoti būtiska ir procesu kartība, kādā veidā tas tika izdarīts, pieņemot, ka 21.jūnijā mēs nepamanīsim vai aizmirsīsim pirms svētkiem, uzdāvinot šādu šausmīgu dāvanu Latvijas iedzīvotājiem. Pēkšņa iniciatīva, kas nākamajā dienā bez nekādas plašākas apspriedes sabiedrībā un, pretēji aicinājumiem, ko sniedza vides aizsardzības organizācijas, tika akceptēta," sacīja piketa pieteicējs.

Viņaprāt, skumjākais ir tas, ka tika izmantots karš Ukrainā - vajadzība pēc energoneatkarības - kā arguments, lai pieļautu jaunāku mežu izciršanu.

"Jā, varbūt mēs šobrīd iegūsim, bet mēs ļoti apzagsim tos cilvēkus, kas nāks un dzīvos šeit, pieaugot viņiem, šo resursu būs vēl mazāk," bažas pauž Balodis.

Jau vēstījām, ka ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība 21.jūnijā vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Savukārt dabas aizsardzības organizācijas par konkrētajiem grozījumiem cēlušas trauksmi.

Vides organizācijās norāda, ka šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari.

Noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017.gadā un atkārtoti - 2019.gadā. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, atzīmē vides organizācijās.

Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.