Rīgas pašvaldībai plāno piešķirt ilgtermiņa valsts budžeta aizdevumu kritiskā stāvoklī esošo pārvadu un tiltu atjaunošanai, šodien nolēma valdība.
Paredzēts, ka kopējās izmaksas piecu objektu atjaunošanai un pārbūvei ir 139 miljoni eiro. Tostarp Vanšu tiltam nepieciešami 32,537 miljoni eiro, Jorģa Zemitāna tiltam - 36,474 miljoni eiro, Gaisa tiltam - 14,978 miljoni eiro, Gustava Zemgala pārvadam - 32,249 miljoni eiro, bet Mūkusalas ielas krastmalai - 22,857 miljoni eiro.
Satiksmes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par Rīgas valstspilsētas stratēģiski svarīgu transporta infrastruktūras objektu atjaunošanu un pārbūvi" norādīts, ka Rīgas dome ir lēmusi periodā no 2022. līdz 2026.gadam atjaunot un pārbūvēt Gaisa tiltu, Gustava Zemgala pārvadu, Jorģa Zemitāna tiltu, Vanšu tiltu un Mūkusalas krastmalu par kopējo summu līdz 142 miljoniem eiro ar nosacījumu, ka Rīgas pašvaldībai saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir nodrošināta finansējuma pieejamība un iespēja saņemt aizņēmumu attiecīgo objektu atjaunošanas un pārbūves finansēšanai.
Pašreizējā Rīgas tiltu caurlaidības kapacitāte ir nepietiekama, sastrēguma stundās satiksmes intensitāte uz Rīgas valstspilsētas tiltiem pirms Covid-19 pandēmijas pārsniedza to reālo caurlaides spēju no 1,2 reizēm Salu tiltam līdz 1,6 reizēm Vanšu tiltam, satiksmes intensitātei uz Rīgas Daugavas tiltiem palielinoties par 4% ik gadu. Pēc aptuvenām aplēsēm monetārie zaudējumi no sastrēgumiem Vanšu tilta šķērsošanai veido sešus līdz septiņus miljonus eiro gadā, bet VEF tilta šķērsošanai - trīs līdz četrus miljonus eiro gadā.
Investīcijas transporta infrastruktūrā nepieciešamas Rīgas kā galvaspilsētas funkciju sekmīgai izpildei, nodrošinot visu valsts iedzīvotāju ērtu piekļuvi valsts pārvaldes iestādēm, nacionālās nozīmes infrastruktūras objektiem.
Pilsētas transporta infrastruktūras sakārtotība ir pamats Rīgas transporta un loģistikas centra attīstībai. Rīgas iedzīvotāju skaits sastāda 32% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, un Rīgā tiek radīti 56% no valsts iekšzemes kopprodukta. Pilsētas ekonomikas, izglītības un sociālajās aktivitātēs pastāvīgi iesaistīts ievērojams skaits ārpus pilsētas dzīvojošo iedzīvotāju. Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma datiem 2020. gadā Rīgas pilsētā ikdienā bija nodarbināti 97,2 tūkstoši ārpus pilsētas dzīvojošo, palielinot ikdienas transporta noslodzi uz pilsētas transporta infrastruktūru un izvirzot tai paaugstinātas prasības.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) norāda, ka valsts kopumā pēdējos gados veikusi būtiskus ieguldījumus ceļu infrastruktūrā, apstiprināti stratēģiskās plānošanas dokumenti valsts galveno autoceļu attīstībai, kā arī izstrādātas stratēģijas valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai.
Viņš pauž, ka Rīgā pēdējos 10 gadus salīdzinoši ar citām pašvaldībām transporta infrastruktūra nav bijusi prioritāte, līdz ar to ceļu kvalitāte un pieejas nodrošināšana stratēģiskiem objektiem ir kritiski pazeminājusies.
Savus iebildumus pret minētā ziņojuma pieņemšanu zināšanai pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, norādot, ka Rīgai, iespējams, būtu jāveido atsevišķa atbalsta programma.
Pretējā gadījumā visu pašvaldību transporta infrastruktūrai paredzētie līdzekļi tiks izlietoti tikai Rīgas vajadzībām. Taču arī citās pašvaldībās transporta infrastruktūra esot sliktā stāvoklī.
Tādēļ, pēc Ošas ieskatiem, nedrīkst ļaut Rīgai "apēst" visu naudu, ignorējot citas pašvaldības.