"Rīgas namu pārvaldnieka" parādniekiem turpmāk būs grūtāk saņemt preces uz nomaksu un auto līzingu
Pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" parādu piedziņu daļēji nodevis ārpakalpojumā, informēja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Una Grenevica.
Noslēdzies parādu piedziņas pakalpojumu iepirkums, kā rezultātā darbu ar debitoriem veic divi uzņēmumi - SIA "Paus Konsults" un SIA "Intrum".
Būtiskākās izmaiņas klientiem saistītas ar to, ka parādu piedzinēji informāciju par visiem parādniekiem izvieto parādnieku reģistrā, apgrūtinot šīm personām iespējas saņemt aizdevumu - preces uz nomaksu, patēriņa kredītu, auto līzingu, hipotekāro kredītu.
Parādniekiem jāapzinās, ka parādu nodošana piedziņai nozīmē arī papildu izmaksas, kas viņiem būs jāsedz, norāda uzņēmumā.
"Rīgas namu pārvaldnieks" cer, ka godprātīgie maksātāji tagad varēs būt droši, ka pakalpojuma saņemšanu nekavēs kaimiņu parādi.
Izmaiņas parādu piedziņas politikā RNP plānoja ieviest jau ilgāku laiku, vairākkārtīgi par to informējot klientus.
"Šāds lēmums pieņemts, veidojot jaunu debitoru politiku uzņēmumā. Rūpēs par visu mūsu klientu interesēm, aizstāvot godprātīgos maksātājus, rūpīgi jāseko līdzi maksāšanas disciplīnai," skaidro RNP valdes loceklis Bernhards Maļinovskis.
Viņš norāda, ka pēdējā gada laikā izdevies maksāšanas disciplīnu būtiski uzlabot un parādu apmēru samazināt, tomēr, noslēdzoties apkures sezonai, klientu parāds par siltumenerģiju AS "Rīgas siltums" esot 3,6 miljoni eiro.
Parādu veidošanās nozīmējot arī mazāk līdzekļus mājas apsaimniekošanai, remontam, kā arī kavētus citu pakalpojumu sniedzēju rēķinus.
RNP pēdējo divu gadu laikā vairākkārt aktualizējis problēmas, kas saistītas ar apkures pieslēgšanu. Uzņēmums vērsies pie Ekonomikas ministrijas un Saeimas atbildīgās komisijas, lai steidzami tiktu rasts risinājums iedzīvotāju parādiem par siltumu.
Tiek solīts, ka nepieciešamie normatīvi tiks pieņemti līdz nākamās apkures sezonas sākumam. Tas nepieciešams tāpēc, ka šobrīd normatīvie akti izveidoti tā, ka faktiski par savstarpējiem norēķiniem atbild nevis pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma saņēmējs, bet starpnieks, kas šajā gadījumā ir pārvaldnieks.
LETA jau ziņoja, ka RNP 2020.gadā strādāja ar 4,6 miljoni eiro zaudējumiem. Uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 13% un bija 55,6 miljoni eiro.
RNP apgrozījuma samazinājums par 8,4 miljoniem eiro esot saistīts ar ieņēmumu no plānoto dzīvojamo māju remonta darbu veikšanas samazinājuma.
Savukārt zaudējumu apjoma pieaugumu ietekmēja uzkrājumu metodikas pārskatīšana šaubīgajiem debitoriem, pamatā palielinot uzkrājumus ilgstoši kavēto parādu kategorijās.