Divās Rīgas pludmalēs pacels Zilo karogu
Piektdien, 3.jūnijā, divās Rīgas pludmalēs - Vecāķos un Vakarbuļļos - tika pacelts Zilais karogs, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.
Vakarbuļļu pludmalē karogu šogad pacēla jau 15. reizi, Vecāķu pludmalē - 5. reizi, kas ir nozīmīgs sasniegums, jo Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāiztur pārbaudes 29 dažādos kritērijos par ūdens kvalitāti, pludmales servisu un apsaimniekošanu, drošību, vides informāciju un izglītību. Kritēriju ieviešana nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu apsaimniekošanai, kurā ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori un pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.
"Rīdzinieki un galvaspilsētas viesi ar katru gadu kļūst prasīgāki par pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti, tāpēc strādājam, lai pilsētas vidi padarītu patīkamāku, skaistāku, ērtāku un drošāku - īpaši bērniem. Zilais karogs divās Rīgas pludmalēs ir apliecinājums līdz šim paveiktajam, bet mums priekšā vēl daudz darāmā, lai Zilais karogs plīvotu arī citās peldvietās. Un, lai atpūta pie ūdeņiem būtu droša, aicinu ikvienu atbildīgi izturēties pret savu un savu tuvāko veselību un dzīvību," uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola.
"Rīga ir bagāta ar dabas vērtībām, kuras var izmantot gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi. Tās ir peldvietas, meži, pļavas, kuras mums ir jāsargā ar īpašām rūpēm. Zilais karogs ir skaidrs simbols un apliecinājums, ka šo atbildību uztveram nopietni. Tādēļ strādāsim, lai to Rīgā paceltu ik vasaru," norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.
"Man ir liels prieks, ka Mājokļu un vides departamentam šogad izdevies papildināt oficiālo peldvietu skaitu galvaspilsētā un no 17.maija par oficiālu peldvietu kļuvusi arī Daugavas peldvieta Ķīpsalā. Tas nozīmē, ka šajā peldvietā prasības ir tieši tādas pašas kā citās oficiālajās peldvietās. Paldies departamenta darbiniekiem, kuri šo procesu sāka un veiksmīgi novadīja. Tāpat man ir liels prieks, ka mūsu darbu un sasniegto rezultātu novērtē arī starptautiski, jo Zilais karogs Rīgas pašvaldībai tiek piešķirts jau 15. reizi," atzina Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora p.i. Edijs Pelšs.
Vides izglītības fonda Zilā karoga programmas nacionālais koordinators Jānis Ulme informēja, ka Zilais karogs ir populārs pasaules tūrisma eko sertifikāts, kas palīdz gan ilgtspējīgas attīstības politikas ieviešanai piekrastes zonas apsaimniekošanas jautājumos, gan sabiedrības vides izglītībai un līdzdalības veicināšanai vides aizsardzībā. "Lai Zilo karogu, ir jāpaveic daudz darba. Tas noteikti iederētos arī citās Rīgas peldvietās," norādīja J. Ulme.
Mājokļu un vides departamenta pārstāve Tatjana Židele informēja, ka šogad galvaspilsētas peldvietās uzstādītas 12 jaunas pārģērbšanās kabīnes - sešas Vakarbuļļu peldvietā, četras - Daugavgrīvā un divas kabīnes Ķīpsalā. Vecāķos šogad arī izvietotas jaunas pastaigu laipas, kā arī papildus izvietota jauna un plaša pārģērbšanās kabīne cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Savukārt Vakarbuļļu peldvieta šogad labiekārtota ar papildu septiņiem divpusējiem atpūtas soliem.
Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvji informēja par drošību pludmalēs un demonstrēja šā gada jaunieveduma - drona - izmantošanu Vecāķu peldvietas uzraudzībā. Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 95 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 20 nomaldījušos bērnus. "Aicinām iedzīvotājus atpūtai pie ūdens izvēlēties kādu no deviņām vietām, kurās strādā glābēji. Īpaši šis aicinājums attiecas uz vecākiem ar bērniem. Tāpat jāatceras, ka glābējs nav aukle - katru gadu konstatējam gadījumus, kuros vecāki savas atvases peldvietā atstāj vienus, bet paši dodas iepirkties vai citās darīšanās. Tāda rīcība ir bīstama," uzsver RPP galvenais speciālists Jānis Skrims.
Policija arī atgādina, ka atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkoholu - alkohola lietošana peldvietā ir ne tikai administratīvais pārkāpums, bet arī bīstama, jo nereti alkohola reibumā atpūtnieki mēdz uzvesties pārgalvīgi, apdraudot savu dzīvību un veselību. Turklāt slāpju veldzēšana ar alkoholiskiem dzērieniem patiesībā panāk pretēju efektu, proti, alkohols veica atūdeņošanos, kas savukārt rada pārkaršanas riskus saulainā laikā.