Ar Šlesera un Šķēles ģimenēm saistīts uzņēmums investēs 100 miljonus eiro jaunā brīvostas kravu terminālī

Rīgas Eksportostas dienvidu daļā 2025.gadā darbu plāno sākt jauns pasažieru un ro-ro kravu terminālis, kura attīstīšanā ar politiķa Aināra Šlesera (LPV) un ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenēm saistītā SIA “Riga RoPax Terminal” plāno investēt 100 miljonus eiro, norādīja “Riga RoPax Terminal” projekta vadītāja Jūlija Bērziņa.

Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji informēja, ka piektdien, 27.maijā, tiekoties Rīgas brīvostas pārvaldes, Rīgas domes, Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, teritorijas plānošanas uzņēmuma “Metrum”, Igaunijas arhitektūras biroja “R-Konsult” un “Riga RoPax Terminal” projektā iesaistītajiem, Tikšanās laikā apspriesti turpmākie soļi jaunā Rīgas pasažieru termināļa projekta attīstībā.

Patlaban starp Rīgas brīvostas pārvaldi un projekta attīstītāju “Riga RoPax Terminal” ir noslēgts nodomu protokols nolūkā izveidot jaunu pasažieru un kruīza kuģu, kā arī ro-ro kravu apkalpošanas termināli. 2018.gadā tika sākta “Riga RoPax Terminal” projekta teritorijas daļas lokālplānojuma izstrāde, un pašlaik lokālplānojums ir praktiski sagatavots, lai nodotu to apstiprināšanai Rīgas domei, skaidro brīvostā.

Bērziņa norādīja, ka lokālplānojuma pēdējā redakcija ir iesniegta Rīgas domē, un turpinās saskaņošanas process. Viņa skaidroja, ka uzņēmums no savas puses ir iesniedzis nepieciešamos precizējumus, kā arī piedalījušies sanāksmēs un centušies rast kompromisus, lai pēc iespējas ātrāk Rīgas dome attiecīgo lokālplānojumu apstiprinātu.

“Kopējās plānotās projekta investīcijas ir aptuvenas, ņemot vērā situāciju būvniecības sektorā - straujo cenu kāpumu, kas vēl nav apstājies, kā arī ģeopolitisko situāciju, bet tās ir lēšamas aptuveni 100 miljonu eiro apmērā, paredzot ieguldījumus gan no privātā partnera, gan no publiskajiem partneriem,” skaidroja Bērziņa.

Igaunijas uzņēmuma “R-Konsult” virsvadībā ir izstrādāts termināļa izvietojuma skiču projekts, kas ietver ne tikai termināļa plānojumu, bet arī tam pieguļošās teritorijas attīstību - labiekārtojumu un publiskās zonas, kā arī pieeju ūdensmalai, saskaņoti ar plānotajām termināļa funkcijām.

Tikšanās laikā iesaistītas puses aicinātas iepazīties ar projekta plānojumu, ieguvumiem, ko šāda projekta attīstība sniegtu Rīgai kopumā, kā arī iepazīties ar “Deloitte Latvia” veikto tirgus priekšizpēti. “Riga RoPax Terminal” projekta attīstītāji kopā ar “Deloitte Latvia” 2021.gada nogalē veica tirgus izpēti, analizējot projekta nākotnes potenciālu. Svarīgākais pētījuma secinājums - šāda termināļa izbūve būtiski veicinās Rīgas ostas konkurētspēju.

Pēc brīvostā paustā, šogad ir izstrādāts termināļa skiču projekts, sagatavoti sadarbības piedāvājumi kruīza un prāmju līnijām, un šobrīd galvenais uzdevums ir nodrošināt lokālplānojuma apstiprināšanu.

Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (AP) norāda, ka moderns, mūsdienīgs pasažieru terminālis Rīgai ar tās Ziemeļvalsts metropoles ambīciju bija vajadzīgs jau sen. Vienlaikus galvaspilsētas potenciālu kruīzu tūrisma segmentā apliecinot šī gada sezonai pieteiktais rekordlielais kuģu vizīšu skaits Rīgā.

Bērziņa pauda, ka pašlaik notiek darbs pie tā, lai projektam piesaistītu investorus - pirms pāris nedēļām apmeklēts kruīza industrijas forums “Seatrade Cruise Global”, kas norisinājās ASV. Martā “Riga RoPax Terminal” piedalījās starptautiskajā nekustamā īpašuma un investīciju forumā “MIPIM 2022” Francijā. Projekta ietvaros ir plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Bērziņa norādīja, ka “Riga RoPax Terminal” projekts ir detalizēti izstrādāts, tajā skaitā arī finanšu plāns, paredzot dažādus potenciālos investīciju scenārijus. Šobrīd ir vairāki investori ar nopietnu interesi, un turpmākajā virzībā būtisks priekšnoteikums ir Rīgas domes lēmums par Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma apstiprināšanu.

Jaunā “Riga RoPax Terminal” termināļa projekts ietver publiski izmantojamu ūdensmalu, jaunas komerctelpas, radošās telpas, plašākas mazumtirdzniecības iespējas, infrastruktūru pasažieru un ro-ro kravu apkalpošanai, labiekārtotu publisko telpu, papildu infrastruktūru kruīza kuģu apkalpošanai ar perspektīvu izveidot kruīza līnijas mājas ostu ar restorānu un kafejnīcu pieejamību apkaimes iedzīvotājiem, ar skaņas un gaisa piesārņojuma samazinājumu pilsētas centrā un drošas kustības nodrošināšanu.

Uz aģentūras LETA jautājumu, vai “Riga RoPax Terminal” projekts skars Andrejostā un Andrejsalas dienvidu galā strādājošos restorānus, izklaides vietas un veikalus, attīstītāja pārstāvji norādīja, ka terminālis plānots Andrejsalas ziemeļu galā pie Eksporta ostas, līdz ar to tas nekādā veidā neietekmēs Andrejostas rajonā strādājošos uzņēmējus.

SIA “Riga RoPax Terminal” reģistrēta 2021.gada februārī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 000 500 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmuma īpašnieki ir AS “Rīgas 1.saldētava” (93,74%) un SIA “Riga Port City” (6,26%). Savukārt “Rīgas 1.saldētava” patiesais labuma guvējs ar SIA “RTO ieguldījumi” starpniecību ir Aināra Šlesera dēls Edvards Šlesers. “RTO Ieguldījumi” vienīgais īpašnieks ir SIA “Rīgas tirdzniecības osta” (RTO).

RTO ir reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,1 miljons eiro. RTO īpašnieki ir arī ekspolitiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm pastarpināti piederošais uzņēmums AS “MCH investīcijas” (60%) un SIA “Ostas parks” (20%), kas pastarpināti (caur SIA “Latrealty”) pieder Dacei Dangenai (57%) un Jānim Lācim (43%).

RTO 100% meitasuzņēmumi ir SIA “Skonto metāls”, SIA “Rīgas centrālais termināls”, SIA “Riga Container Terminal”, SIA “RTO elektrotīkli”, SIA “RTO Management”, SIA “RTO vagonu serviss”, SIA “Juta termināls”, SIA “Rīgas ogļu termināls”, SIA “RTO projekti”, “RTO ieguldījumi” un SIA “Rīgas beramkravu terminālis”.

RTO daļēji pieder arī tādi uzņēmumi kā SIA “Riga Fertilizer Terminal” (49%), SIA “Riga Coal Terminal (49,1%) un SIA “Kravu ekspedīcija” (80%).

“Riga Port City” vienīgais īpašnieks ir SIA “Multi Capital Holdings”, kuras īpašnieki vienādās daļās ir SIA “Regma 100”, kuras patiesais labuma guvējs ir Edvards Šlesers, un SIA “Inpo 21”, kuras patiesās labuma guvējas ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Anete Šķēle-Pētersone un Madara Šķēle-Dupate.