Izdevies atšķetināt, kā notikusi vērienīgā zādzība no Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Neraugoties uz augsto drošības līmeni, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) gaišā dienas laikā tika nozagtas trīs ļoti vērtīgas grāmatas. Noskaidrots, kā izdevās īstenot šo vērienīgo zādzību.
Krājumā tagad trūkst Aleksandra Puškina vēl viņa dzīves laikā, 1829. gadā, izdotās grāmatas "Poltava" un autora Alekseja Kručjoniha darbu "Protestēsim" un "Uzvara pār sauli", kas izdotas 1913. gadā. Bibliotēka lēš, ka zaudējumi ir vairāk nekā 15 tūkstošu eiro apmērā, vēsta LTV raidījums "4. studija".
Ir zināms, ka zādzība bijusi skrupulozi izplānota un pirms tam viss kārtīgi izpētīts. Zaglis nav atgādinājis personu ar ļauniem nodomiem, bet parastu lasītāju. Uzrādot ārvalstīs izdotu lasītāja karti, aizdomās turamais vīrietis ir pasūtījis trīs grāmatas. Atrodot klusāku un video kamerās tik labi nepārredzamu vietu lasītavā, viņš sabojājis magnētisko uzlīmi un ap pulksten 12.00 dienā devies prom. Bibliotēkas kārtība paredz, ka apmeklētāji aizejot lasāmvielu var atstāt lasītavās uz galda, tāpēc fakts, ka grāmatas pazudušas, atklājies vien pēc bibliotēkas darba laika beigām. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts stāstīja, ka, visticamāk, grāmatas ir noslēptas aiz apģērba un klusi iznestas ārā. Videonovērošanas ierakstos varot saskatīt, ka cilvēkam, kurš no lasītavas dodas ārpus bibliotēkas, it kā kaut kas palikts zem drēbēm.
Pats būtiskākais iemesls, kāpēc izdevies iznest grāmatas no labi apsargātās Gaismas pils, patiesībā ir vienkāršs - grāmatas nav atradušās tajā nodaļā, kur tām būtu jābūt.
"Šīm trim grāmatām faktiski vajadzēja atrasties bibliotēkas piektajā stāvā - Reto grāmatu nodaļā, kas nozīmē, ka šīs retās grāmatas var pasūtīt un izmantot tikai bibliotekāra klātbūtnē. Kaut kādu iemeslu dēļ šīs grāmatas tur nebija, kas mums šobrīd liek veikt iekšēju dienesta izmeklēšanu, lai saprastu, kurā brīdī ir notikusi kļūda un ko darīt, lai nākotnē līdzīgas kļūdas neatkārtotos. Cilvēks ir zinājis, uz ko un pēc kā viņš nāk. Jo, kā mēs pārbaudījām savās sistēmās, tad šīs pašas trīs grāmatas jau bija pasūtītas pagājušā gada beigās, kas liek domāt, ka tā ir tāda organizētas noziedzības ķēde," skaidroja Zilberts.
Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā bibliotēkā uzskata, ka viņiem savā ziņā ir laimējies, jo, plānojot noziegumu, zaglis iegriezies arī šeit.
Martā lasītājs, kurš uzdevies par Ukrainas bēgli, stāstījis, ka vēlas turpināt iesāktās studijas šeit - Latvijā. Saņemot pasūtījumu Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā, viņš rīkojies kā ikviens klients. "Sēdēja lasītāju vietās, pie lasītāju galda. Ilgu laiku tas viņam neaizņēma; teica, ka viņš nav īsti sagatavojies, atgriezīsies nākošnedēļ. Un uzdeva jautājumu - vai jūs izsniedzat arī uz mājām? Uz ko man nācās atbildēt, skaidri un gaiši, ka no Speciālās glabāšanas nodaļas uz mājām neizsniedz neko un nekad, un nevienam. Viņš teica - es tikai paprasīju," stāstīja Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa vadītāja Aija Taimiņa.
Aizdomās turamais lasītājs Akadēmiskajā bibliotēkā ir pasūtījis un aplūkojis ļoti radniecīgas grāmatas tām, kas nozagtas no Gaismas pils, un, acīmredzot, nācis pie secinājuma, ka viņu vairāk interesē Nacionālās bibliotēkas piedāvājums. Turklāt viņš un viņa kompanjoni ir sava rūpala profesionāļi un strādā ar moto: grūti mācībās, viegli kaujā. "Rūpīgi strādājuši ar Latvijas elektroniskajiem katalogiem un iznākumā noformulējuši savas vajadzības. Un, acīmredzot, pēc tam nākuši pārliecināties, kā dzīvē izskatās tas, ko rāda kataloga ieraksts. Skaidrs ir tas, ka šeit mēs saskaramies ar antikvārā tirgus un bibliofilās pasaules tumšo daļu, kas ir ļoti profesionāla, ļoti sagatavota. Un Latvijā tas ir diezgan interesants notikums, jo šādā mērogā tas notiek - faktiski, jādomā, pirmo reizi," sacīja Taimiņa.
Grāmatu antikvariāta "Gunas Grāmatas" vadītāja Guna Zelmene, uzzinot par notikušo zādzību, ir kodolīga:
"Es to sajutu kā tādu pasūtījuma slepkavību, jo viņi zina, ko viņi dara, viņiem ir daudz labāka informācija bieži vien nekā mūsu iestādēm, kas pārrauga šīs lietas. Tas ir sāpīgi."
Antikvariāta īpašniecei ir sava formula, kā viņa spēj noteikt, vai klients nav atnesis pārdot nelikumīgā veidā iegūtu darbu - viņa izklaušina, kādā ceļā cilvēks grāmatu ir ieguvis. Ar sarunu, kurā tiek iegūta informācija par grāmatas biogrāfiju, esot pilnīgi pietiekami. "Ja tā persona sāk stomīties, var just, ka kaut ko melo, kļūstu ļoti atturīga, izvairos," norādīja Zelmene. Viņas pieredzē ir viens gadījums, kad klientu uzvedība un runas nav raisījušas uzticību, tāpēc atbildējusi, ka piedāvājums viņu neinteresē.
Lai nezinātāji saprastu, kādas vērtības ir zudušas Gaismas pilij un līdz ar to visai mūsu sabiedrībai, antikvariāta vadītāja skaidroja:
"Viena no šīm grāmatām stāv Ņujorkā MoMA muzeja ekspozīcijā, otra ir šī muzeja fondos. Tātad viņas ir unikāli unikālas. Tas ir pasaules kultūras mantojums, supremātisma grāmatas, un mēs turam viņas kaut kur nepieskatītas."
Savukārt Aija Taimiņa pēc notikušā uzslavēja Nacionālās bibliotēkas rīcību - ziņot policijai un pievērst sabiedrības uzmanību, jo parasti par šādiem nepatīkamiem notikumiem institūcijas atturoties runāt publiski. "Šī ir drosmīga pilsoniska un profesionāla rīcība. Un tas ir vienīgais veids, kā cīnīties ar to, kas nav prognozējams un paredzams - būs vai nebūs, kad un kādā veidā nākošo reizi," pauda Taimiņa.
Visi eksperti ir vienisprātis, ka, visticamāk, grāmatas ir aizceļojušas Krievijas vai Baltkrievijas virzienā. Raidījumam "4. studija" Valsts policija atbildēja, ka izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju par tās gaitu sniegt nevar. Likuma sargi aicina atsaukties ikvienu, kurš atpazīst attēlā redzamo vīrieti vai zina viņa iespējamo atrašanās vietu, kā arī aicina iedzīvotājus, kuriem ir informācija par nozagto grāmatu atrašanās vietu, tostarp - ja tās redzētas pārdošanā, ziņot, zvanot uz tālruņa numuru 25321551 vai 110.