Rīgā šogad būtiski pieaudzis grūtnieču skaits ar Covid-19

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Šī gada februārī un martā Rīgas Dzemdību namā būtiski pieaudzis dzemdētāju skaits, kas bija inficētas vai pārslimojušas Covid-19, šodien preses konferencē informēja SIA "Rīgas Dzemdību nams" valdes priekšsēdētāja, ārste Santa Markova.

2021.gadā Rīgas Dzemdību nams apkalpojis 86 Covid-19 pacientus. No tiem 82 bija mātes, bet četri - bērni. Apkalpotas arī 34 Covid-19 kontaktpersonas.

Savukārt šī gada pirmajā ceturksnī bija vērojams būtisks pieaugums, atzina Markova. Kopumā iestāde apkalpoja 121 Covid-19 pacientu, no kuriem 109 bija mātes, bet 12 jaundzimušie. Tika apkalpotas arī 20 Covid-19 kontaktpersonas.

Jaundzimušajiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju vai aizdomām uz šo infekciju tika nodrošināta individuāla aprūpe intensīvās terapijas palātā.

Markova norādīja, ka ar Covid-19 inficētām māmiņām bērni biežāk dzimst priekšlaicīgi un tādēļ tiem biežāk esot nepieciešama intensīvā aprūpe.

Kā tika norādīts preses konferencē, gan Covid-19 infekcija, gan gripa var apdraudēt grūtnieces un grūtniecības process var noritēt smagāk. Pacienti ar īpaši smagu slimības gaitu tiek vesti uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dzemdību nodaļu.

Gan Covid-19, gan gripa esot dzīvību apdraudošas infekcijas un Latvijā saistībā ar Covid-19 esot fiksēti vairāki letāli gadījumi. No tiem neviens gadījums nav bijis Rīgas Dzemdību namā. Kā norādīja eksperti, visos šajos gadījumos grūtniece nav bijusi vakcinēta pret Covid-19.

Savukārt, runājot par vakcīnu pret Covid-19 ietekmi, preses konferencē tika skaidrots, ka nav konstatēta vakcīnu negatīva ietekme uz grūtniecības procesu. Ir bijuši atsevišķi ziņojumi par iespējamo ietekmi, taču rūpīgas izpētes rezultātā nav atklātas kādas cēloniskas sakarības, kas apliecinātu vakcīnu negatīvu ietekmi uz grūtniecību.

"Rīgas Dzemdību nams" ir Rīgas pašvaldībai pilnībā piederošs uzņēmums.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais