Pieņemts vēsturisks lēmums. Rīgas dome nolemj nojaukt "Uzvaras" pieminekli [papildināts]

Rīgas domes ārkārtās sēdē pieņemts vēsturisks lēmums: nolemts demontēt objektu "Piemineklis Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem", kas atrodas Pārdaugavā.

Rīgas domes lēmumprojekts paredz uzdot "Rīgas pieminekļu aģentūrai" veikt nepieciešamās darbības, "lai nodrošinātu objekta "Piemineklis Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" demontāžu".

Tāpat lēmumprojekts paredz uzdot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas domes Īpašuma departamentam un Rīgas pašvaldības policijai sniegt "Rīgas pieminekļu aģentūrai" nepieciešamo atbalstu lēmuma izpildes nodrošināšanai.

Par balsoja 39 deputāti, pret - 13. Nebalsoja viens deputāts, bet septiņi nebija ieradušies.

Rīgas domes vadība uzsver - lai būtiski paātrinātu pieminekļa demontāžu, speciālā likumā būtu jāparedz, ka iepirkumam tiek piemērota Publisko iepirkumu likuma norma, kas nosaka, ka komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru. Pieminekļa nojaukšanas darbu saskaņošanu var paātrināt, neapturot būvniecības ieceri, gadījumā, ja tā tiek apstrīdēta.

Tas panākams, atzīstot pieminekli par nacionālo interešu objektu vai ar likumu nosakot, ka būvniecības ieceres apstrīdēšana neaptur tās darbību. Ar speciālo likumu ir iespējams samazināt būvniecības ieceres izskatīšanas termiņu, uzsver domes vadība.

Piemineklis Pārdaugavā slavina arī kara noziegumus Ukrainā, Rīgas domes ārkārtas sēdē pirms balsojuma par pieminekļa demontāžas lēmumprojektu uzsvēra Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš atzīmēja, ka kādam patīk šo objektu Pārdaugavā saukt par Uzvaras vai Atbrīvotāju pieminekli, tomēr, ja paskatās pēc būtības, piemineklis slavina Sarkano armiju, kas divas reizes okupējusi Latviju.

Pēc Ķirša paustā, jebkurš Latvijas iedzīvotājs un patriots vēlas, lai Latvija ir brīva un neatkarīga. Rīgas vicemērs norādīja, ka "Okupācijas piemineklis" slavina kara noziegumus Ukrainā, jo Krievija ir Padomju Savienības, arī Sarkanās armijas mantiniece.

"Šo armiju citādāk kā par deģenerātu, izvarotāju un slepkavu armiju nevar saukt. Šis objekts slavina noziegumus, kas patlaban tiek veikti Ukrainā. Tāpēc uzskatu, ka šādam objektam nav vietas Rīgas vaibstos, ne arī Latvijā. Kolēģi, pietiks runāt! Jo ātrāk mēs nobalsosim par pieminekļa demontāžu, jo ātrāk mēs tiksim vaļā no pagātnes un noziegumu slavinošā objekta," sacīja Ķirsis.

Savukārt deputāts Ivars Drulle (AP/P) debatēs atvainojās par ziedu, kas atradās pie pieminekļa Uzvaras parkā, aizvākšanu ar traktoru. Viņš norādīja, ka ziedi ļoti ātri kļūst par simbolu, it sevišķi kara apstākļos.

Pēc viņa paustā, ziedi simbolizē arī pretošanos karam. Protestētāji sprauda ziedus karavīru šautenēs, dodoties Vjetnamas karā. Vienlaikus ziedu salikums simbolizē arī Sarkano armiju un zvaigzni, kā tas notika pie pieminekļa Pārdaugavā.

Viņa ieskatā, ziedi paši par sevi ir nevainīgi, bet cilvēki var tiem piešķirt būtiska simbola nozīmi. Ziediem, kas bija atnesti pie pieminekļa, nevajadzēja kļūt par simboliem, tiem vajadzēja laukumā novīst un pārvērsties par zemi, bet tā nenotika.

Runājot par pieminekli, Drulle atsaucās uz to, ka 24.februāris ir mainījis visu - pasaules uzskatu, redzējumu, veidu, kā paši sevi identificējam, identitāti, turklāt sabiedrība ir polarizējusies. Viņš akcentēja, ka šī vieta, kur atrodas piemineklis, ir noburta, jo, nojaucot pieminekli, vieta pati par sevi saglabāsies, tāpēc ir jānoņem burvestība.

"Pat iesējot tajā vietā zāli, noliekot kociņu ar monumenta fotogrāfiju, cilvēki nāks un liks ziedus. Ko mēs darīsim tālāk? Mana vīzija ideālā pasaulē ir tāda - uzaicināt ļoti spēcīgus pasaules arhitektus, arī vietējos arhitektus, kultūras speciālistus un izveidot konceptu, kas ar šo vietu notiek, kas tur būs. Mēs nevaram atstāt tur krāteri, tukšu bedri. Mēs nedrīkstam atstāt kaut kādu laukumu, kas tiek apjozts ar sētu, bet pēc tam, naudas trūkuma dēļ, gadu gadiem dzīvot neziņā, ko ar to darīt," sacīja deputāts.

Viņa ieskatā, šī ir unikāla iespēja parādīt, ka "mēs esam spējīgi kaut ko izdarīt". Drulles ieskatā, tā ir iespēja rast kaut kāda veida izlīgumu. Pēc viņa paustā, Uzvaras parka daļa varētu kļūt par Miera dārzu, kuru varētu apmeklēt dažādu pārliecību cilvēki. Viņš aicināja atcerēties, ka mēs esam nācija, kas sastāv no daudziem un šāds Miera dārzs varētu to atspoguļot.

"Vēlos uzsvērt, ka visi kari tiek karoti divas reizes. Pirmo reizi kaujas laukā, otro reizi - atmiņā. Mēs patlaban sāpīgi izdzīvojam atmiņu karu, bet esmu pārliecināts - mūsu risinājumus varētu būt tāds, kas skatītu līdzīgas problēmas desmitiem pilsētu ar ļoti līdzīgiem augoņiem," sacīja deputāts.

Deputāte Rita Našeniece (JV) norādīja, ka lēmums par pieminekļa demontāžu ir liela iespēja. Vienai pusei tā ir iespēja iznīcināt kolaborants, otrai - iznīcināt sevī okupantu. Viņas ieskatā, abas puses ir dzīvojušas zināmā mitoloģijā un tas ir skaidrojums daudzām lietām, par kurām tiek runāts šodien.

Viņa atminējās sarunu pirms gada ar kolēģi Rīgas domē, kurš sacīja, ka neviens negrib redzēt pieminekli, tomēr šī persona neticēja, ka pieminekli jebkad demontēs. Našeniece atzīmēja, ka jautājums vienmēr ir bijis par mūsu pašu kolaborāciju. Iepriekšējai paaudzei uzspieda maksāt, ziedot šim piemineklim un patlaban to izmanto kā argumentu.

"Nenoliegsim, mēs paši esam tie, kas šo situāciju ir pieļāvuši. Kolēģiem, kas pielūdz šo pieminekli, gribu aicināt skatīties patiesībai acīs. Piemineklis ir reliģisks objekts - maģiskā virtuālās impērijas pagarināšanas zīme. Šī virtuālā impērija dzīvo šeit, un dzīvo reālā veidā. Lai gan ārpolitiski Latvija ir kļuvusi neatkarīga, iekšpolitiski - esam tādi, kādi esam," sacīja Rīgas domes deputāte.

Viņa vērsās arī pie tiem Rīgas domes deputātiem, kur ir šī pieminekļa cienītāji un kuriem šķiet, ka 1945.gadā Krievija uzvarēja fašismu, lai gan, Našenieces ieskatā, viņiem tas kaut kādā veidā nav izdevies. Viņa retoriski jautāja, kas tieši tiek svinēts pie pieminekļa Uzvaras parkā ar Krievijas karogiem rokās, uzbrūkot tiem, kas stāv ar Latvijas vai Ukrainas karogiem.

"Latvieši ir tolerances radītāji. Mēs nekad nezinām, cik tālu paši esam kļuvuši par kolaborantiem šajā stāstā. Mums ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu sabiedrībā mēs nekādā veida neesam nevienu apdraudējuši, atšķirībā no vēsturiski citām pusēm. Mums ir ļoti augsta un spēcīga piemiņas kultūra. Ejiet uz kapiem, pieminiet! Nevajag stāstīt pasakas. Jūs, tieši tāpat kā mēs, nezinot savus kritušos, varam iet uz brāļu kapiem, arī citiem cilvēkiem ir savi ideoloģiskie brāļu kapi, dariet to, kopiet tos, lieciet tur ziedus. Tas, kas notiek 9.maijā, ir pilnīgi skaidrs! Tas vairs nav piemiņas jautājums. Tas ir impēriskas reliģiskas pielūgsmes jautājums," teica deputāte.

Andrejs Morozovs (S) izteica viedokli, ka Rīgas domes lēmums nesaliedēs sabiedrību, bet tieši otrādi. Viņam piekrita arī Miroslavs Mitrofanovs (LKS), kurš uzsver, ka tūkstošiem cilvēku Krievijā pašlaik protestē pie Latvijas vēstniecības, un šāds domes lēmums vien ļaus Krievijas līderim Vladimiram Putinam rīkoties aktīvāk Ukrainā un attaisnot savu karadarbību.

Arī viņa kolēģis Jakovs Pliners (LKS) uzskata, ka Rīgas domes deputāti nemaz neapzinās to, ka Putins no šāda domes lēmuma būs vien ieguvējs un būs sajūsmā par to. Viņš izteica bažas, ka pašlaik sabiedrībā virmo runas, ka pieminekļa nojaukšanas dēļ Putins varētu "ieiet" arī Latvijā. "Negribu un ceru, ka tas tā nenotiks, bet šādas runas apkārt ir," uzsvēra Pliners, papildinot, ka deputāti ar šādu lēmumu nodara ļaunumu Latvijai.

Konstantīns Čekušins (S) izteica nožēlu, ka krievvalodīgie vienmēr tiek vainoti pie visām Latvijas problēmām.

"Jūs varat aizliegt skolās runāt krievu valodā, aizliegt svētkos nolikt ziedus, bet šis nemainīs Putina režīmu, kā arī cilvēkiem nepazudīs atmiņas par viņu senčiem," uzsvēra Čekušins, izsakot bažas, ka Rīgas dome ar šādu lēmumu noliek lēnas darbības mīnas zem Rīgas un visas Latvijas.

Inna Djeri (LKS) pauž viedokli, ka šāds domes lēmums palielinās naida runu Latvijā, kā arī nesaliedēs sabiedrību. "Mēs esam kā nekad tuvu pilsoņu karam un mums tas nav jāpieļauj ar jebkādiem līdzekļiem," pamatojot savu pozīciju balsot pret pieminekļa demontēšanu rezumēja Djeri.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko tiek atcelti juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.