Kā Rīgas dome iecerējusi glābt pilsētniekus militāra uzbrukuma gadījumā?

Rīgā infrastruktūras, kur patverties militāru uzbrukumu gadījumā, faktiski nav. Pašvaldības īpašumā atlikuši vien daži pazemes bunkuri, kas pašlaik kalpo citiem mērķiem. Nav arī skaidrs to tehniskais stāvoklis, bunkurus uzdots apsekot, bet atbildes aizvien gaida.

Militāras krīzes gadījumā uzsvars plānā likts uz iedzīvotāju evakuāciju.

Katrā Rīgas apkaimē esot konkrētas adreses, kur cilvēkus aicināšot pulcēties.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Konservatīvie") teica: "Mūsu resursi pamatā evakuācijas gadījumā ir "Rīgas satiksme" un sadarbība ar "Latvijas dzelzceļu". Jo arī tas ir transporta veids, kas evakuācijas gadījumā ir izmantojams. Ja jūsu jautājums ir, vai mēs varam evakuēt visu Rīgu? Nu būsim objektīvi, mēs apzināmies, ko tas nozīmē."

Pašvaldībai ir precīzi zināms tās saimniecībā esošo autobusu un trolejbusu skaits. Krīzes situācijā tiktu lemts, kā tieši šos resursus sadalīt. Esot arī apkopota informācija par tiem rīdziniekiem, kas dzīvo sociālajās mājās, pansionātos, bērnunamos.

Bet uz kurieni varētu cilvēkus evakuēt?

Ozola skaidroja: "Maršruti - to nekad nevar pateikt, pirms nav konkrētas situācijas. Jo tas, protams, ir atkarīgs no tā, kas notiek, no kuras puses ir draudi un attiecīgi, kuri ir tie brīvie koridori."

Skaidrs, ka visus iedzīvotājus pārvietot vienā diennaktī nebūtu iespējams. Pašvaldība apsekojusi tās pārvaldīto ēku pagrabstāvus, kas atzīti par apmierinošiem, taču tos neiesaka izmantot par patvertnes vietām. Vaicāta par pirmās nepieciešamības preču rezervēm, Ozola skaidroja, ka medicīnas preču rezerves ir tik, cik pašvaldības slimnīcās. Pārtikas gan nav.

Vaicāta, vai Rīgas domes centrālā administrācija veic kādā pagrabtelpā šeit dažādu produktu un objektu rezervju uzkrājumus, Ozola atzina: "Nē, mēs šobrīd to nedarām. Tas ir budžeta jautājums. Tas ir naudas jautājums. Bet vēlreiz uzsveru - valsts materiālās rezerves ir valsts līmeņa jautājums. Turēt pārtikas rezerves - tas tiešām ir ļoti dārgi."

Zemkopības ministrijā atklāja, ka rezerves krīzēm pašlaik patiesi neveido, bet balstās uz vienošanos ar pārtikas ražošanas uzņēmumiem, ka tie pēc valdības prasības aktivizēs piegādes un noteikta daudzuma vajadzīgo preču saražošanu, kas primāri pienāktos iedzīvotājiem, kas ir evakuēti vai valsts apgādībā.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cirsis teica: "Šā brīža situācija, tā liek pārskatīt esošos pieņēmumus, neizslēdzot arī pieeju par šo rezervju veidošanu. Bet rezervju veidošana būtībā nozīmētu visa pašreizējā mehānisma pārstrukturēšanu, un rezervju veidošana nozīmē arī atsevišķu aprites ciklu. Jo ar pārtikas produktiem nav tā, kā ar citām precēm, ko var vienkārši rezervēs ielikt."

Medicīnas preču un zāļu rezerves speciālās noliktavās glabā vēsturiski.

Bet slimnīcas veidot pamatīgākas rezerves mudinājusi kovida krīze, kad, tai sākoties, trūka individuālo aizsardzības līdzekļu.

"Slimnīcām ir uzdots veidot zāļu krājumus trīs mēnešiem, rēķinoties ar visdažādākajām situācijām. Mēs to nomenklatūru jeb sarakstu, kam būtu jābūt rezervēs, papildināsim un vērsīsimies valdībā pēc papildu līdzekļiem, lai šādu gatavību palielinātu. Otra līmeņa rezerves ir stratēģiskās valsts rezerves, kuras glabā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests," sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").

Līdzīgi kā Zemkopības ministrija apsver pārskatīt tās stratēģiju, tā arī Veselības ministrijā bijušas diskusijas par to, ka arī zāļu lieltirgotavas varētu iesaistīt rezervju veidošanā. Bet par šo jautājumu nekādu lēmumu pagaidām neesot.