Pašreizējā Rīgas domes koalīcija nāca pie varas ar vēstījumu, ka turpmāk pilsētu veidos, lai tā būtu ērta cilvēkiem. Ģertrūdes ielas pārbūve ir pirmais lielais pilotprojekts, stāsta raidījumā "Nekā personīga".
Pilsētas vadība bija iecerējusi beidzot visu darīt pareizi - vispirms nomainīt pazemes komunikācijas un tikai tad atjaunot ielas segumu, sastādīt kokus, izvietot soliņus un velonovietnes. Darbiem bija jāsākas pirms gada un tagad pirmajiem ielas posmiem jau bija jābūt gataviem.
Tomēr viss nogāja greizi. Remonts ir ievilcies, iela ir izrakņāta un norobežota, bet darbi apstājušies. Veikalu un kafejnīcu īpašniekiem katra dīkstāves diena rada zaudējumus
Būvlaukums bez strādniekiem, uzlauzts bruģis, smiltis un putekļi. Labi iecerētā Ģertrūdes ielas pārbūve tās iedzīvotājiem un biznesam ir izvērtusies par garām mocībām, kam galu vēl neredz.
Zemes iegruvumi un bruģī ielūzušas automašīnas 2020.gada vasarā liecināja par to, ka Ģertrūdes ielai nepieciešams nopietns remonts. Tā gada rudenī pie varas nāca jaunie Rīgas domes deputāti, kas vēlēšanās solīja pilsētu padarīt zaļāku, omulīgāku un ērtāku tās iedzīvotājiem.
Ģertrūdes iela likās ideāls projekts, ar ko sākt. Piedurknes atrotīja arī par ielām atbildīgais Rīgas domes Satiksmes departaments un solīja pirmos rezultātus jau gada laikā.
Plāns bija, ka 2021.gada sākumā ir gatavi projekti, vasarā caurules nomaina Rīgas Siltums un Rīgas ūdens un pēc tam uzreiz departamenta izraudzīts būvnieks ielu nobruģē un labiekārto.
Kolektīvi izstrādātajā ielas iekārtošanas projektā sazīmēja daudz koku, neērto bruģi vietām aizstāja ar līdzenākām granīta plāksnēm, ieplānoja no auto brīvu laukumu baznīcas priekšā.
Pirmais trieciens bija Nacionālā Kultūras mantojumu pārvaldes iebildumi. Ģertrūdes iela ir īpaša vēsturiska pērle, tās ainavu tik dramatiski mainīt nedrīkst!
Mantojuma pārvalde neļauj mainīt vēsturisko bruģi pret līdzenāku segumu, neļauj izlīdzināt bruģi baznīcas durvju priekšā, neļauj stādīt baznīcas tuvumā kokus un izvietot betona dobes, lai “mierinātu” satiksmi. Dusmīga par pārvaldes nepiekāpību un ilgo domāšanu ir arhitekte Helēna Gūtmane.
"Nav iespējams izveidot kvalitatīvu publisku ārtelpu baznīcas priekšā, vienkārši nav iespējams, tikai ar zīmēm, nemainot segumus pēc mūsu projekta un neizvietojot labiekārtojuma elementus, proti, augu konteinerus ar kokiem, diemžēl risinājums ir nepilnīgs var teikt ka praktiski nekas netiks mainīts, ja tiks īstenots tas risinājums, par kuriem, kurus mēs bijām spiesti parakstīt, tai skaitā arī es," viedokli pauž arhitekte.
Diskusijas, ko drīkst un ko ne vēsturiskajā centrā, projektu ievilka. Seguma nomaiņas un labiekārtošanas projekts, ko Satiksmes departaments gaidīja pagājušajā vasarā, bija gatavs tikai šā gada janvārī. Aizkavējās arī siltumtrases un ūdensvada nomaiņa. Celtnieki ielu raka visu ziemu, bet februārī darbi noklusa.
Patlaban labiekārtotas ielas vietā ir pamests būvlaukums. No tā cieš daudzās kafejnīcas un veikali.
"Viens ir tas, ka cilvēki mazāk nāk iekšā, jo vienkārši par šo ielu tik daudz negrib pārvietoties. Otrs ir tas, kad arī protams, šausmīgā netīrība, jo visi putekļi nāk iekšā un tas arī bojā preci. Teiksim, vāzes visas ir ar putekļu kārtu, tas mums arī pašiem uzliek papildus slogu. Galvenais tas, ka cilvēki šeit mazāk staigā. Mūs ļoti, ļoti ietekmē tas, ka nevar šeit novietot automašīnas," saka veikala "Lakstos" pārstāve Līga Rēķe - Madalāne.
"Ļoti daudz klientu šobrīd saka, ka pie jums tur notiek remontdarbi, mēs tur tagad nevaram atbraukt, lai pēc vairākiem apļiem, apmetot līkumu, viņš vienkārši saka, draudziņ piedod, bet es atbraukšu citreiz. Nu tas citreiz jau velkas pārāk ilgu laiku un es saprotu, ka teiciens “Rīga nekad nebūs gatava” varbūt ir vietā, bet šeit, kas ir tāda ļoti dzīva iela, ļoti kustīga iela ir paralizēts viss jau pārāk nepieklājīgi ilgu laiku. Būsim reāli, gadu remontēt vienu ielu vai vēl ilgāk, nu tas īsti nav normāli, " Nauris Liepiņš, SIA “BG Suits” tirdzniecības daļas vadītājs.
Nekā personīga zināms, ka patiesībā projektēšana ievilkusies, jo Satiksmes departaments nav noteicis atbildīgo par lietus kanalizāciju. Vienošanās par to prasījusi divus mēnešus.
Komunikāciju nomaiņas aizkavēšanās izraisījusi nelāgo situāciju, ka no februāra, kad “Rīgas ūdens” ieraka pēdējās caurules, iela ir pa pusei uzrakta, nosprostota ar smilšu un bruģakmens kaudzēm. Departaments komunālajam uzņēmumam neprasīja atlikt bruģi vietā, jo bija domāts, ka tūliņ sāksies seguma kapitālais remonts visā ielā. Rakumu aizbruģēšana tad būtu lieka resursu tērēšana. Taču seguma nomaiņa ir aizkavējusies, jo konkursā nepieteicās neviens būvnieks.
Ideālā gadījumā līdz rudenim Ģertrūdes ielas posms no Barona ielas līdz brīvības ielai būs sakārtots. Ja konkursu dalībnieki nepārsūdzēs rezultātus. Rīgas saimnieks Mārtiņš Staķis projekta kavēšanos uzskata par attaisnojamu. Šķēršļus pilsētas sakārtošanai radot nevis vāja pilsētas pārvaldība, bet sarežģītie būvēšanas noteikumi.
"Par Ģertrūdes ielu man divas lietas sakāmas. Pirmā ir tā, ka ir skaidrs, ka tie projekti, kur šobrīd iet astevišķi projektēšana un atsevišķi būvniecība, vienkārši sastopas ar reālām problēmām. Tāpēc projekts un būvniecības ir jāliek kopā. Bet tā otra lieta, par ko gan es esmu dusmīgs, ir nu labi - es saprotu, ka šobrīd nepiesakās pie konkursiem būvnieki, tāda diemžēl ir realitāte. Bet ielu savest kārtībā var, bet to sāka darīt tikai pagājšceturtdien, pēc mana tieša rīkojuma. Nu ja darbiniekiem šķiet, ka kaut ko vajag darīt tikai kad mērs uz to ir norādījis, nu tad ka teikt uz augstiem amatiem šeit cerēt nevajadzētu, " Mārtiņš Staķis, Rīgas mērs.