Kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja turpat pie mājas zālājā regulāri izgāž vēmekļus. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija" saņēma savādu lūgumu pēc palīdzības no daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem, kuri sūdzējās par kaimiņieni, un diemžēl "šausmu stāsts" izrādījās patiess. Pateicoties kaimiņu bažām par dabas piegānīšanu, atklājās 70 gadus vecās sievietes dzīvesstāsts un cīņa ar mazmeitas ēšanas traucējumiem, vēsta lsm.lv.
Slokas ielas iedzīvotāji Rīgā ir satraukušies par kādas kaimiņienes dīvaino nodarbi. Viņa naktīs bedrē netālu no mājas izlej spaiņus, kuros ir vēmekļi, un no rīta putniem, kā arī vietējām žurkām ir klāts brokastu galds.
Iedzīvotāji pastāstīja, ka tādējādi kaimiņiene rūpējas par mazmeitu, kura sirgst ar nopietniem ēšanas traucējumiem. "Vispār tā ir traģēdija. Un tā jau piecus gadus tā meitene mokās," sacīja viena no iedzīvotājām.
Spaiņu saturu zālājā lējusi Larisa. Sievietei ir 70 gadu. "Lūk, caurduris, šeit es izleju. Ūdeni es leju šeit, pie kokiem, zem krūmiem, bet tos biezumus es sametu maisā un izmetu miskastē. Bet tur es nesu, ja kaut kas paliek. Man ir bijušas vairākas reizes, kad saplīst maisiņš, un es tik tiešām izlēju tur, zālājā. Tur ir putni, tur ir eži, tur visu apēda. Viss tīrs," skaidroja Larisa.
Larisa atklāja, ka spaiņu saturs - teju desmit litru dienā - ir 20 gadus vecās mazmeitas slimības rezultāts.
Ēšanas traucējumu dēļ jauniete izvemj itin visu, ko apēd. Un apēd viņa daudz.
"Es bērnu paņēmu no bāriņtiesas. Bērnu, no kura atteicās mamma. Tēva nav. Palīdzēt, lai cilvēku ievietotu psihiatrijas slimnīcā, neviens nevar. Tās sievietes, kuras sūdzas, redz tikai zem sava deguna, bet man ar to ir jādzīvo katru dienu un katru minūti!" sacīja sieviete.
"Viņai visu laiku ir slikti. Viņai ir anoreksija. Viņai ir depresija. Viņa ļoti daudz ēd. Un gala rezultātā viņai ir bulīmija," atzina Larisa.
Tai pašā dzīvoklī seniore rūpējas arī par savu 96 gadus veco tēvu, kurš sirgst ar demenci. Taču raidījumam viņa atzina, ka emocionāli daudz grūtāk esot noraudzīties, kā pašas mazmeita burtiski mirst viņas acu priekšā.
"25 viņai kilogrami. Varbūt 27," bažījās Larisa.
Saprotot, ka Larisai tik tiešām ir nepieciešams atbalsts, ''4. studija'' vērsās Rīgas domes Labklājības departamentā. Ierēdņi no sarunas kameras priekšā atteicās, uzsverot, ka viss ir vislabākajā kārtībā, jo ģimene ir apsekota, un atsūtīja atbildi elektroniski.
"Sociālie darbinieki 11. aprīlī veica adreses apsekošanu. Mājoklī tika sastapta gan vecmamma, gan mazmeita. Mazmeitai jau ilgstoši ir psihiskās veselības problēmas, kuras risina. Regulāri tiek apmeklēti speciālisti, psihiatrs, lieto medikamentus, taču ēšanas problēmas nav mazinājušās. Ar vecmammu pārrunāta situācija par spaiņu nešanu un izliešanu nepiemērotā vietā," tā atbildējusi Rīgas domes Labklājības departamenta Direktora biroja Klientu servisa nodaļa.
Savukārt Larisa atzina, ka mazmeita jau gadu nedzerot tabletes, bet piespiest nedrīkst.
Kundzei tomēr nāksies ievērot higiēnas prasības, mājsaimniecības atkritumus pienācīgi utilizējot. Savukārt tas, kā tagad kaimiņi, ierēdņi un līdzcilvēki, zinot patiesību, varētu palīdzēt viņai, diemžēl paliek neatbildēts jautājums.