Rīgas metropoles pašvaldības ceļ trauksmi par krīzes situāciju izglītības iestāžu ēdināšanā

Rīgas metropoles pašvaldības atklātā vēstulē lūdz premjeru "steidzamības kārtā" risināt radušos krīzes situāciju izglītības iestāšu ēdināšanas jomā, informē biedrības "Rīgas metropole" komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.

Pašvaldību vadītāji aicina Ministru kabinetu "steidzamības kārtā" pārskatīt un palielināt ēdināšanas cenu par vienu izglītojamo jau ar 2022./2023.mācību gadu.

Rīgas metropoles pašvaldības ceļ trauksmi par krīzes situāciju izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā un uzver, ka, ja nekavējoties valstiskā līmenī netiks veikti atbilstoši pasākumi valsts mērķdotācijas apmēra palielināšanai, pieaugošās inflācijas dēļ ir apdraudēta ēdināšanas pakalpojuma sniegšana pašvaldību izglītības iestādēs.

"Rīgas metropoles" līdzpriekšsēdētājs un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA) skaidro, ka Rīgas metropoles pašvaldības šo gadu sākušas ar "apcirptiem budžetiem", ko izraisīja niecīgais pieaugums pašvaldību budžetos 2022.gadā un valsts līdzdalības samazinājums pašvaldību finanšu izlīdzināšanā. Tādēļ pašvaldībām neesot rezervju, no kā segt vienlaicīgu energoresursu sadārdzinājumu skolu apsildīšanai un sadārdzinājumu bērnu brīvpusdienu nodrošināšanai.

Savukārt "Rīgas metropoles" līdzpriekšsēdētājs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns (LRA) skaidro, ka Ukrainas bēgļu un energoresursu ietekmē pašvaldību iespējas ir praktiski izsmeltas, kaut arī ir tikai noslēdzies gada pirmais ceturksnis. Tāpēc biedrība aicinot vienlaikus rast iespēju valsts atbalsta sniegšanai gāzes un elektrības resursu ārkārtēja sadārdzinājuma segšanai tām pašvaldību obligāto pakalpojumu sniegšanas iestādēm, kurās nav iespēju izmantot alternatīvu enerģijas resursu.

Jau vēstīts, ka Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija (IIĒA) un Latvijas Ēdinātāju apvienība (LĒA) pārtikas produktu un citu izmaksu pieauguma dēļ aicina piešķirt papildu finansējumu, lai nodrošinātu bērnu ēdināšanas nepārtrauktību un prasībām atbilstošu ēdināšanu izglītības iestādēs.

Skolēnu pusdienu dotācija 1,42 eiro ir bijusi nemainīga kopš 2014.gada. Pašreiz 50% no summas dotē valsts un 50% - pašvaldība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, kopš 2014.gada tiešās ēdināšanas izmaksas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%, norāda LĒA pārstāvji.

Asociācijas uzsvēra, ka bez papildu finansējuma izglītības iestādēs vairs nebūs iespējams sniegt esošajām prasībām atbilstošus ēdināšanas pakalpojumus.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šogad neplāno nodrošināt papildus līdzekļus augošajām skolēnu ēdināšanas izmaksām

"Ministrija novērtēja" LĒA un IIĒA iniciatīvu, tomēr, ņemot vērā valsts budžeta programmas "Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1.- 4.klašu izglītojamiem" ierobežotos līdzekļus, papildus līdzekļi šim mērķim šobrīd netiek paredzēti.

IZM skaidroja, ka turpmākās atbalsta iespējas tikšot skatītas nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem.