Ķirsis: VARAM nebrīdināja par nepieciešamību veikt izmaiņas Rīgas plānā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji nedz vēstulēs 2018. un 2021.gadā, nedz VARAM pagaidu administrācijas laikā nebrīdināja par nepieciešamību veikt izmaiņas Rīgas teritorijas plāna projektā, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Ķirsis norādīja, ka VARAM sarakstē ar iepriekšējā sasaukuma domi 2018.gadā neesot paudusi, ka brīdina, ka ir jāveic kādas izmaiņas plāna projektā.

Galvaspilsētas vadības politiķis citēja VARAM 2018.gada februāra vēstuli, kur dome lūgta paskaidrot, kāpēc vēsturiskajā centrā tiek saglabāts esošais vēsturiskā centra plānojums. "Man liktos, ka brīdinājums ir tāds: "Mēs jūs brīdinām, ka šis ir pretlikumīgi, - ja netiks nekas darīts, tad mēs neakceptēsim"," norādīja Ķirsis, vēršot uzmanību, ka šāds brīdinājums netika netika saņemts, bet tikai tika lūgts sniegt paskaidrojumus.

Tad 2021.gada oktobrī ministrija lūdza izvērtēt iespēju saistošajos noteikumos, ar kuriem tiks apstiprināts Rīgas plānojums, noteikt Rīgas vēsturiskā centra teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumu piemērošanas kārtību. Arī šajā vēstulē joprojām nav "neviens vārds, ka mēs jūs brīdinām, ka tiks noraidīts vai kā tamlīdzīgi", uzsvēra Ķirsis.

Politiķis norādīja, ka ap 2020.gadu, VARAM pagaidu administrācijai astoņus mēnešus vadot Rīgas domi, pagaidu administrācijas pārstāvji nav norādījuši un nav brīdinājuši Rīgas domes darbiniekus, ka būs problēmas ar Rīgas teritorijas plānojumu, ka "viss ir slikti" un ka plāns būtu jāmaina.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) komisijas sēdē atbildēja, ka VARAM pagaidu administrācijas uzdevums bija nodrošināt domes darba nepārtrauktību. Nebūtu ne samērīgi, ne pieņemami, ja pagaidu administrācijas trīs cilvēki iejauktos galvaspilsētas plānošanas procesos, ņemot vērā arī to, ka tās ir Rīgas domes politiskās izvēles, ko un cik daudz attīstīt, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Ķirsis no savas puses uzteica VARAM par konstruktīvu dialogu jau pēc lēmuma par plāna apturēšanu un pauda, ka neatmet cerības, ka sarunu ceļā var atrast kādu rezultātu. Reizē Rīgas dome paralēli gatavojas VARAM lēmumu par Rīgas teritorijas plāna apturēšanu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Savas runas sākumā Ķirsis pauda, ka Rīgas teritorijas plānojuma izstrāde prasīja gandrīz desmit gadus, piesaistot Latvijas labākos ekspertus, pavadot "neskaitāmās" sarunās ar pilsētas iedzīvotājiem un pēdējā gada laikā papildus arī ar dažādu apkaimju biedrībām. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, ka esot izveidots viens no labākajiem teritorijas plānojumiem, kādu Latvija ir redzējusi un kas ir augstu novērtēts no profesionāļiem.

Komisijas sēdē savu redzējumu plašāk sniedza arī Plešs.

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē šodien tika skatīts opozīcijas pieprasījumu Plešam par Rīgas teritorijas plāna apturēšanu.

Komisijas vairākums noraidīja šo pieprasījumu, ko bija iesnieguši deputāti Ralfs Nemiro, Māris Mičerevskis, Ēriks Pucens (R), Kaspars Ģirģens (R), Ramona Petraviča, Māris Možvillo (PCL), Edgars Tavars (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Didzis Šmits (ZZS) un Jānis Dūklavs (ZZS). Pieprasījums vēl būs jāskata Saeimas sēdē.

Kā ziņots, Plešs iepriekš akcentējis, ka ikvienas amatpersonas pienākums ir aizstāvēt likumu ievērošanu. Ministrs vērsa uzmanību, ka Rīgas dome ir apstiprinājusi nepilnīgu Rīgas teritorijas plānu. Politiķis uzsvēra, ka vienmēr ir gatavs dialogam un sarunām ar Rīgas domi, kas ļautu galvaspilsētas domei nonākt pie tiesiska un korekta risinājuma attiecībā uz teritorijas plānojumu.

Plešs atgādināja, ka VARAM vēl Rīgas domes iepriekšējā sasaukumā 2018.gadā vēstulē domei norādīja, ka galvaspilsētas teritorijas plānojums jāizstrādā tā, lai vēsturiskā centra teritorijai varētu izveidot lokālplānojumu. Tāpat tas Rīgas domei ticis atgādināts arī 2021.gada vēstulē, pauda Plešs, skaidrojot, ka likums nepieļauj, ka vienlaikus var būt spēkā divi teritorijas plānojumi, kas nozīmē, ka, ja būtu stājies spēkā jaunais plānojums, vēsturiskā centra teritorija būtu atstāta bez sava plānojuma "kā baranka ar caurumu vidū".

Politiķis uzsvēra, ka likumā noteikts, ka ministram jāpārrauga pašvaldību lēmumu tiesiskums, atbilstība likumiem, un ka Satversmes tiesa kā vienu no tiesiskuma kritērijiem šādiem pašvaldības lēmumiem noteikusi, ka tiem ir jāatbilst normatīvajiem aktiem. "Likumā ir (..) melns uz balta uzrakstīts, ka ekspertiem, konstatējot juridiska rakstura pārkāpumus, man kā ministra pienākums ir rīkoties un tos novērst," uzsvēra Plešs.