Rīgas teritorijas plāna izgāšanas dēļ var nerealizēt lielus projektus

 
©Rūta Kalmuka/F64

Gan biznesa, gan publisko projektu attīstītāji uzskata, ka kļuvuši par politisko strīdu ķīlniekiem, jo Rīgas teritorijas plāna apturēšana no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) puses viņiem nozīmē iekavētus projektus, bet pilsētai – zaudētas investīcijas. Plāns jau tā tapis deviņus gadus. LTV raidījums “de facto” izpētījis, ka vēl ilgākas neskaidrības nozīmē, ka daļa attīstītāju iecerētos projektus var nerealizēt vispār. Bet Rīgas domes un par pašvaldībām atbildīgās ministrijas attiecībās nekas neliecina par iespējām rast kompromisus, kas varētu šīs problēmas atrisināt.

Viens no projektiem, ko neskaidrības ap Rīgas teritorijas plānojumu ietekmē, ir Latvijas Universitātei. Līdzās Zinātņu un Dabas mājām Torņakalnā, 2023. gadā vajadzētu slieties Rakstu mājai - vēl vienai ēkai no plašāka iecerētā kompleksa. Caur teritoriju iet sarkanās līnijas, kuras jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā atceltas, taču nu ir skaidrs, ka tuvākajā laikā tas spēkā nestāsies.

Akadēmiskā centra attīstības programmas Rakstu mājas projekta direktors Jānis Ploks atzīst: “Es personīgi biju nepatīkami pārsteigts par šo negaidīto pavērsienu. Jāatzīst kā ir, tieši Rakstu mājas būvniecību tas neietekmē. Tas vairāk ietekmē ēkas nodošanu ekspluatācijā, jo sarkanās līnijās, kas ir aiz mājas, kas ir universitātes teritorijai pa vidu, mēs bijām plānojuši autostāvvietas.”

Līdzīgā situācijā nonākusi arī Rīgas Stradiņa universitāte, kurai no jaunā teritorijas plānojuma atkarīgas iespējas veidot sociālo zinātņu un pētniecības centru, kā arī ģimenes medicīnas studiju un klīniskās prakses bāzi. Vairākas ražotnes nevarēšot paplašināties pašlaik neatbilstoša zonējuma dēļ.

Un vīlušies ir arī dzīvokļu ēku attīstītāji. Mājokļu attīstītājs “Bonava”, rēķinoties ar jauno situāciju, plānoja 700 dzīvokļu celtniecību Mežciemā. Tur līdz šim pieļauta piecu stāvu apbūve, bet jaunajā variantā - sešu. “Protams, ja nav šī izaugšanas uz augšu, tas sabremzē. Tā ir piektā daļa no pieauguma. Tas nozīmē, ka pašizmaksa tam jaunam mājoklim pieaug par 20%,” skaidro SIA “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš, un piebilst: “Ir jāsaprot, ka mums “Bonavai” kā lielam uzņēmuma, kas strādā astoņās valstīs Eiropā, mēs skatāmies, mūsu vadība skatās, vai investīcijas laist uz Latviju, Vāciju vai Skandināviju. Un tas ir tas, par ko mēs konkurējām, un tā ir tā iespēja, ko mēs sev atņemam, šādā veidā darbojoties.”

Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse, ņemot vērā šo un vēl trīs citus projektus līdzīgā situācijā, vērsa arī atbildīgo iestāžu uzmanību nelabvēlīgajām sekām. Alianses vadītājs Mārtiņš Vanags lēš, ka vien šajos četros projektos apdraudētas ir 60-70 miljonu eiro investīcijas. “Ja mēs to ekstrapolējam uz visu Rīgu, tad visdrīzāk tie ir vairāki simti miljonu, visdrīzāk kādi 300 - 400 miljoni,” viņš piebilst.

Darbs pie jaunā plāna notika deviņus gadus, visām pusēm meklējot kompromisus. Taču tagad neesot skaidrs, ko darīt un vai tam bijusi jēga. “Visa šī neskaidrība - tas ir galvenais pārmetums gan domei, gan VARAM attiecībā uz visu šo situāciju. (..) Šobrīd izskatās, ka viena puse vēlas parādīt, kāda ir otra puse, un pretēji. Un faktiski mēs esam nonākuši tādā ķīlnieku lomā šajā visā situācijā,” saka M.Vanags.

Politiskajās diskusijās kā domes un ministrijas galveno domstarpību iemeslu izceļ azartspēļu jautājumu, kura lobiju pārmet ministra Artūra Toma Pleša partijai - “Latvijas Attīstībai”. Jaunajā plānā azartspēles galvaspilsētā būtiski ierobežotas, atļaujot tās tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Ministrijā gan uzstāj, ka iebildumiem esot sausi juridisks raksturs. Galvenais šķērslis plāna apstiprināšanai ir vēsturiskā centra plānojuma sakarā, kuram pašvaldība paralēli jaunajam, visai Rīgai domātajam plānam, atstājusi spēkā veco versiju.

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša skaidro, ka likums to neparedz. “Līdz ar to iebilde, ka Rīga ir rīkojusies prettiesiski, ir saistīta tiešā veidā ar tām normām, kas nosaka, cik valsts pilsētā var būt teritorijas plānojumu. Un, ka ir jābūt vienam, un Rīga gadījumā tie ir divi,” saka. I.Oša.

Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Inese Sirmā savukārt norāda, ka jaunajā plānā jau ir ietverta atruna, ka uz vēsturisko centru attiecas līdzšinējā versija - tātad jaunajā plānā tas ir pateikts. “Rīgas vēsturiskās zonas izstrāde prasītu noteikti vairākus gadus. Tāpēc pašvaldība savu rīcību bija plānojusi sekojoši - pabeigt jauno Rīgas teritorijas plānojumu un pēc šī plānojuma pabeigšanas uzsākt vai, pareizāk sakot, turpināt darbu pie vēsturiskā centra teritorijas plānošanas,” viņa skaidro. Tomēr ministrija paliek pie sava, ka tā nedrīkst, un jāpārstrādā pats plāns.

To, ka arī vēsturiskajam centram tajā jābūt, ministrija pašvaldībai teikusi jau 2018. gadā. Pašvaldība savukārt tā vietā tagad nolēmusi vērsties Satversmes tiesā. Lai arī tas aizņems aptuveni gadu, tas būšot mazāk, nekā izpildot ministrijas prasīto. Šobrīd ir maz ticams, ka abas puses atradīs vēl kādu citu risinājumu.

Pilsētplānotājs, Teritorijas plānotāju asociācijas vadītājs Andis Kublačovs to komentē šādi: “Lai nu tur juristi cīnās un lauž savus šķēpus. Es kā pilsētplānotājs tomēr gribētu teikt, ka to var izdarīt, ja ir gribēšana.”

Nozarē uzskata, ka vajadzēja rast iespēju plānu apstiprināt kaut daļēji, un nepilnības labot. Taču pagaidām Rīgai un attiecīgi projektu attīstītājiem būs jādzīvo pēc vecā plāna. “Spēkā esošais plānojums tika apstiprināts 2006. gadā. Es pats arī līdzdarbojos kā autors tam, un jāsaka, ka tas ir morāli novecojis plānojums. Pilsētai ir jauna stratēģija jau septiņus vai astoņus gadus. Nu prasījās šis jaunais plānojums,” spriež A.Kublačovs. Viņš atzīst, ka nevar runāt par katru sīkumu jaunajā plānā, taču process, kā ir izstrādāts šis jaunais teritorijas plānojums, bijis vispamatīgākais, kāds līdz šim ir bijis.

VARAM uzskata, ka arī ar veco plānu risinājumus dažādu projektu attīstībai var atrast jau tagad - ar lokālpānojumu palīdzību. Tas nozīmē atsevišķus grozījumus katrai atsevišķi teritorijai, kur kāds projekts pieredzēts. Tas ne reizi vien darīts jau līdz šim. Taču attīstītāji norāda - tas nebūt nav vienkārši.

“Tas prasa gadu. Aptuveni gadu, kā minimums. Un tie ir papildus resursi. It kā šķiet - kas tad tas ir gads? Bet ir jāsaprot, ka investīcijās mērā kapitāla atdevi, un šis gads šai kapitāla atdevei ir ļoti ietekmējošs. Jo mēs vairāk iesaldējam kapitālu uz ilgāku laiku, jo tā atdeve paliek sliktāka,” skaidro M.Kļaviņš. Attīstītāji gan vērtēs, vai to darīt.

Arī Latvijas Universitāte Torņakalna projekta sakarā. “Mēs ļoti cerējām un gaidījām jau gadu, pusotru, jo teritorijas plānojums jau tā ir ieilgusi. Un mēs gaidījām, ka tas notiks pagājušo mēnesi. Tagad universitātes vadība kopā ar speciālistiem skatīsimies, ko darīt un kā risināt šīs te lietas,” saka J.Ploks.