Pagājušajā nedēļā ir sākti sagatavošanas darbi, lai drīzumā veiktu Dailes teātra skvēra labiekārtošanu un atjaunošanu, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.
Pašlaik tiek norobežota būvlaukuma teritorija un sākta celtniecības vagoniņu uzstādīšana. Pēc tam šajā teritorijā būvnieki veiks esošā seguma demontāžu.
Rīgas domes Īpašuma departamenta rīkotajā metu konkursā Dailes teātra laukuma labiekārtojuma projektēšanai uzvarēja SIA "Made arhitekti". Projekts paredz, ka, saglabājot Dailes teātra ēkas autores arhitektes Martas Staņas veidotā teātra priekšlaukuma labiekārtojuma veidošanas principus, skvērā tiks atjaunots segums, nodrošināta vides pieejamība, izveidots kvalitatīvs labiekārtojums ar apgaismojumu un palielināts kopējais augu un koku stādījumu skaits.
Darbus plānots pabeigt šā gada oktobrī. Būvdarbus teritorijā veiks SIA "Kvinta BCL".
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs aģentūru LETA informēja, ka "Kvinta BCL" Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbus veiks par 1,7 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Patlaban tiek iekārtots būvlaukums, sadarbībā ar SIA "Arborists" sākti koku vainagu sakopšanas darbi, kā arī tiks sākti laukumā esošā seguma demontāžas darbi
Dailes teātra priekšlaukumā tiks demontēti betona, bruģakmens un granīta pakāpieni un plāksnes un asfaltbetona segums. Plānota daļēja esošā laukuma seguma materiālu atkārtota izmantošana un jauna seguma izbūve. Tiks sakārtota autostāvvietu zona, saimniecības pagalms un Dailes teātra teritorija gar Bruņinieku ielu, kā arī veikta ārējo vājstrāvu inženiertīklu un ārējo elektroapgādes inženiertīklu pārbūve, ierīkots teritorijas ārējais apgaismojums, labiekārtojuma elementi un apstādījumi.
Saskaņā ar Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas apstiprināto lēmumu teātra priekšlaukuma atjaunošanas gaitā iestādīs 28 jaunus kokus - purva bērzi, dekoratīvās ābeles, daudzstumbru korintes, parastā kļava, māka ieva, purva un parastais ozols, Holandes liepa un citi -, izzāģēs vecos kokus, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, kā arī tiks saglabāti un sakopti 45 esošo koku vainagi un veikti to aizsardzības pasākumi.
Skvērā esošā Andra Vārpas skulptūra "Irbīte" tiks saglabāta esošajā vietā visu būvniecības laiku, ap to izveidojot aizsargkonstrukcijas. Trīs laukumā esošie Induļa Rankas mākslas darbi tiks atdoti Mākslas savienībai, kura tos izvietoja laukuma teritorijā izstādes laikā 20.gadsimta 80.gados.
Laukuma atjaunošanas darbu laikā teātra darbība netiek apturēta un tajā joprojām norisināsies mēģinājumi un izrādes. Apmeklētāji teritorijā varēs iekļūt no Bruņinieku ielas puses.
Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm un teātra iekšpagalma lielākā teritorijas daļa ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.
Projekta rezultātā līdz 2022.gada rudenim teātra priekšlaukums un teritorija gar Bruņinieku ielu kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu - tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.
Pirms Dailes teātra laukuma atjaunošanas darbiem 2019.gadā VNĪ sāktais Dailes teātra ēkas energoefektivitātes projekts tuvojas noslēgumam. Būvdarbi veikti, saglabājot 1976.gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Vēsturiskajai teātra ēkai nosiltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem, vienlaikus būtiski samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas. Pārbūvēta apkures sistēma un pilnveidots aprīkojums apgaismojumam uz skatuves, nodrošinot "gudros" prožektorus.
Dailes teātra skvērs, kas tapis 1976.gadā, ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Tā daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvaldībā. Šīs daļas platība ir 14 635 kvadrātmetri (m2). Savukārt skvēra daļa Brīvības ielas pusē no kasēm līdz Matīsa ielai atrodas Rīgas pašvaldības īpašumā, un tās platība ir 4351 m2.
Lai nodrošinātu vienotu laukuma būvprojekta realizācijas risinājumu, 2020.gada oktobrī Rīgas domes Īpašuma departaments ar VNĪ noslēdza sadarbības līgumu par projekta "Dailes teātra skvēra labiekārtošana" īstenošanu.
"Firmas.lv" dati liecina, ka "Kvinta BCL" reģistrēts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2846 eiro. Uzņēmums pieder Guntim Zeibotam. "Kvinta BCL" apgrozījums 2020.gadā bija 1,7 miljoni eiro, bet peļņa - 2310 eiro.