Šoziem Rīgā izvestā sniega daudzums teju divas reizes lielāks

Marta izskaņā Rīgā oficiāli tiks noslēgti ziemas uzturēšanas darbi, par kuriem atbild pilnsabiedrības “Daugavas labā krasta uzturētājs” un “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”.

Intensīvās snigšanas un mainīgo laikapstākļu dēļ šoziem darba apjoms ielu uzturētājiem būtiski palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējām ziemām. Tomēr, pateicoties efektīvai pieejamo resursu plānošanai, galvaspilsētas ielu uzturēšana šoziem tika nodrošināta atbilstoši noteiktajām ziemas uzturēšanas prasībām.

Arī Rīgas dome kā pasūtītājs novērtē, ka pilnsabiedrību darbs veikts atbilstoši līgumam, vienlaikus uzsverot, ka šī ziema kārtējo reizi likusi diskutēt par ziemas uzturēšanai paredzēto līdzekļu nepietiekamību.

Šīs ziemas sākums Rīgā ieviesa gluži vai ārkārtas stāvokli - pirmo reizi galvaspilsētā tika izsludināts sarkanais brīdinājums ekstremāli intensīvās snigšanas dēļ. Četru dienu ilgā snigšana mijās ar straujām gaisa temperatūras maiņām, kas radīja izaicinājumus ne vien iedzīvotājiem, kuri centās putenī laikus sasniegt savu galamērķi, bet arī ceļu uzturētājiem.

Pilnsabiedrību “Daugavas labā krasta uzturētājs” un “Daugavas kreisā krasta uzturētājs” līgums ar Rīgas domi paredz, ka tās galvaspilsētā ir atbildīgas par brauktuvju, tiltu, pieturvietu un veloceliņu uzturēšanu ziemā. Ņemot vērā krasi mainīgos laikapstākļus, šoziem teju trīs mēnešu laikā pienākumu izpildē tika pielietota visa pilnsabiedrību ziemas uzturēšanai sagatavotā tehnika, kas kopā veidoja 113 vienības - 47 kaisīšanas iekārtas, 14 traktori, 8 ietvju kaisītāji, 14 iekrāvēji un 25 pašizgāzēji, kā arī 5 autogreideri.

Arī Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis piekrīt, ka kopumā pilnsabiedrību paveiktais vērtējams pozitīvi, īpaši ņemot vērā šīs sezonas bieži mainīgos un pat ekstremālos laika apstākļus.

“Šoziem Rīga pieredzēja bargu ziemas sākumu - tika izsludināti vairāki ekstrēmu laika apstākļu brīdinājumi un sniega segas biezums jau decembrī bija tik augsts, kāds citu gadu nemēdz būt visas sezonas laikā. Šie visi aspekti ir jāņem vērā, izvērtējot paveikto, un secinājums ir viens - ziemas uzturēšanā tika izmantoti visi pieejamie resursi operatīvai darbu izpildei. Ja mums būtu vairāk izmantojamo uzturēšanas resursu jeb ziemas tehnikas, tad darbu varētu veikt vēl operatīvāk. Mūsu uzdevums ir atrast zelta vidusceļu, lai pilsētā ielas tiktu uzturētas ar pieejamajiem resursiem pēc iespējas veiksmīgāk. Jāapzinās, ka Latvijā ziemas sezonas laikapstākļi ir ļoti mainīgi un bieži atšķiras. Ir ziemas, kurās sniega nav nemaz, ir ziemas, kurās ir pastāvīga sniega kārta, un ir tādas ziemas kā šī, kas ir visizaicinošākās no uzturēšanas viedokļa, kad ļoti īsā laikā nosnieg milzīgs sniega daudzums, un kopumā laikapstākļi ir ļoti svārstīgi. Atskatoties uz pagājušo ziemas sezonu, par tālredzīgu un pareizu lēmumu uzskatu trešās kategorijas ielu regulāru tīrīšanu, jo, ja būtu saglabāta daudzu iepriekšējo gadu pieeja, kad šīs ielas tiktu tīrītas tikai pēc sūdzību saņemšanas, daļā pilsētas tiktu praktiski paralizēta satiksme,” norāda V. Ķirsis.

Pilnsabiedrību attīrāmo ielu, no kurām sniegoto laikapstākļu dēļ šoziem jau laikus nācās veikt sniega izvešanu, kopgarums ir 1021 km. Izvestā sniega apjoms jau decembra otrajā nedēļā sasniedza 20 169 kubikmetrus. Savukārt kopā šoziem izvestā sniega daudzums sasniedza 46 314,5 kubikmetrus, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pērn.

Arī šoziem brauktuves tika klātas ar mitrinātu sāli, kas joprojām ir viens no efektīvākajiem pretslīdes līdzekļiem. Bažas par sāls pietiekamību šā gada sākumā raisīja ziņas par dažādām loģistikas problēmām, kuru dēļ tik ļoti nepieciešamās sāls rezerves nebūtu bijis iespējams papildināt. Lai gan šīs problēmas īslaicīgi skāra arī pilnsabiedrību pārstāvjus, tās ātri tika atrisinātas un sāls krājumi tika nodrošināti pietiekamā daudzumā, ar kuru pēc vajadzības brauktuves tika arī kaisītas.

Kopumā pilnsabiedrība Rīgā šoziem ir uzturējusi 1737 ielas, un katra no šīm ielām pieder kādai no trim normatīvos noteiktajām kategorijām.

Tāpat kā citus gadus prioritāri tika tīrītas maģistrālās ielas, tilti un pārvadi, sabiedriskā transporta maršruti un velo infrastruktūra. Snigšanai beidzoties, pirmās un otrās kategorijas ielas tika notīrītas un apstrādātas ar pretslīdes materiālu 3 līdz 4 stundu laikā, savukārt, tā kā mazo jeb trešās kategorijas ielu tīrīšanas ilgums netiek normēts, tās tika tīrītas pasūtītāja uzdevumā pēc tam, kad bija resursi pieejami pēc maģistrālo ielu tīrīšanas beigšanas.

Straujo laikapstākļu izmaiņu iespaidā bedrīšu lāpīšanu ar aukstā asfaltbetona tehnoloģiju nācās uzsākt jau janvāra izskaņā - ierasts, ka bedrīšu lāpīšanas sezona tiek uzsākta martā. Ja pagājušajā ziemas sezonā tika salaboti 11 189,72 kvadrātmetri bedrīšu, tad šoziem jau līdz marta otrajai nedēļai tika salaboti 20 800,5 kvadrātmetri - šī platība ir pielīdzināma aptuveni trīs futbola laukumiem. Aukstā asfaltbetona tehnoloģija ir piemērota tieši ziemas apstākļiem, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 10 grādiem, un to var pielietot gan snigšanas, gan lietus laikā. Ja gaisa temperatūra ir virs 10 grādiem, tad ielu uzturētāji izmanto karstā asfaltbetona tehnoloģiju, kas arī izmaksu ziņā ir lētāk.

Lai gan oficiāli ziemas uzturēšanas sezona noslēgsies 31. martā, jau februāra vidū pakāpeniski tika samazināts ziemas uzturēšanas tehnikas vienību skaits. Droši varam teikt, ka pēdējo pusotru mēnesi laikapstākļi bijuši pielīdzināmi agram pavasarim, tomēr, lai arī ziemas tehnika pamazām tiek nomainīta uz siltākam laikam atbilstošu, tas nenozīmē, ka to noliek malā līdz nākamajai ziemai. Nepieciešamības gadījumā pilnsabiedrības ir gatavas ziemas darbus veikt arī pavasarī, bet tikmēr, iestājoties siltākam laikam, Rīgā turpinās bedrīšu remontēšana un sākas tādi pavasara sezonas darbi kā lietus ūdens pieņēmēju un to pievadu tīrīšana, un ielu attīrīšana no smiltīm.