Rīgā mainīs būvniecības saskaņošanas kārtību

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Ņemot vērā grozījumus "Ēku būvnoteikumos", no 1.marta būs vienkāršāka būvniecības saskaņošanas kārtība Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Daļai būvdarbu vairs nebūs jāiesniedz būvniecības ieceres dokumenti, daļu būvdarbu varēs uzsākt uzreiz pēc paziņojuma iesniegšanas būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Izmaiņas skar arī paskaidrojuma raksta pielietojumu, ieviestas jaunas definīcijas ēkas vienkāršotajai atjaunošanai un pārbūvei.

No 1.marta būvniecības ieceres dokumenti nebūs nepieciešami mājokļa interjera projektam, fasādes un jumta ieseguma krāsošanai, saglabājot krāsas toni, fasādes apgaismojuma, markīžu un citu ierīču izvietošanai uz ēkas fasādes un jumta, ja to neierobežo citi normatīvie akti.

Būvniecības ieceres dokumenti nebūs jāiesniedz pirmās grupas ēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu ārpus publiskās ārtelpas, bet publiskajā ārtelpā, nemainot arhitektonisko veidolu. Izņēmums ir ēkas ar kultūras pieminekļa statusu.

Tāpat būvniecības iecere nebūs jāpiesaka jaunas sezonas ēkas būvniecībai vai novietošanai meža zemēs un ārpus publiskās ārtelpas, vai arī tās nojaukšanai, kā arī barotavām meža zemēs.

Izmaiņas skars arī būvdarbus otrās un trešās grupas ēkās vai to daļās, kam nav kultūras pieminekļa statuss. Būvniecības iecere nebūs jāskaņo vienstāva otrās grupas palīgēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu, kā arī jaunai otrās grupas sezonas ēkas būvniecībai, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem, novietojot to ārpus publiskās ārtelpas vai arī nojaucot šādu ēku.

Nebūs jāskaņo logu atjaunošana vai nomaiņa, ja tiks nodrošināts līdzšinējais loga dalījums un proporcijas, kā arī rāmja un loga elementu krāsojums.

Tāpat nebūs jāskaņo ārdurvju atjaunošana vai nomaiņa, ja ievērots līdzšinējais apjoms, durvju proporcijas un dalījums, kā arī krāsojums. Nebūs nepieciešams pieteikt būvniecības ieceri ēkas apmales, lieveņa, ārējo kāpņu, pandusa, terases zemes līmenī un ārējo jumtūdeņu novadsistēmu atjaunošanai, otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas jumta ieseguma atjaunošanai vai nomaiņai.

Tāpat nebūs jāiesniedz iecere otrās vai trešās grupas ēkas lodžiju aizstiklošanai, ja departamentā būs saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skice vai pase. Būvniecības iecere nebūs jāiesniedz sezonas ēkas nojaukšanai vai ēkas novietošanai uz laiku, kas norādīts publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā.

Būvniecības ierosinātājs būs tiesīgs uzsākt darbus pēc paziņojuma iesniegšanas BIS, ja plānota otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota atjaunošana, jaunu ēkas ailu, piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu būvniecība, pārbūve vai nojaukšana pirmās grupas ēkās ārpus publiskās ārtelpas, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkās, palīgēkās vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas nesošajās konstrukcijās.

Izņēmums ir plānota jauna būvniecība ielu fasādēs vai ēka ir kultūras piemineklis.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.