"Gaso" aicina atcelt gāzes apkures katlu aizliegumu galvaspilsētā

 
©f64.lv, Vladislavs Proškins

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" vērsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), lūdzot atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025.gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi, informē "Gaso" pārstāvji.

"Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane norāda, ka "Gaso" klientu centros ik dienas tiek saņemti klientu zvani no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas, pēc Rīgas domes lēmuma, secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 000 eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020.gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda (NO2) piesārņojuma avots ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020.gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.

Pētersone-Godmane pauž, ka saistošo noteikumu izdošana pozicionēta kā vides aizsardzībai un gaisa kvalitātes uzlabošanai nepieciešams regulējums, vienlaikus veicinot biomasas izmantošanu kā kurināmo.

"Vēlos atgādināt, ka dabasgāze ir videi draudzīgākais kurināmais, jo tai ir augsta siltumspēja, sadegot tā nerada pelnus un sēra savienojumus un dabasgāzei ir mazākie oglekļa dioksīda (CO2) izmeši. Iegūstot vienu kilovatstundu (kWh) enerģijas no dabasgāzes, atmosfērā nonāk vien 0,2 kilogrami CO2, kas, salīdzinot ar koksni, rada par 49% mazāk izmešu," norāda Pētersone-Godmane.

"Gaso" arī vērš uzmanību, ka Eiropas Savienība (ES) jaunākajā vides klimata politikā "Fit for 55" ir noteikusi pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamo un zema oglekļa enerģiju, nevis fosilās enerģijas automātisku vai terminētu izskaušanu. Gāzes tirgus jaunās direktīvas projekts paredz, ka ilgtermiņa fosilās dabasgāzes piegādes ir pieļaujamas līdz 2049.gadam. Nekādu citu fosilās dabasgāzes ierobežojumu nav.

"Gaso" valdes priekšsēdētāja skaidro, ka uzņēmums strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, lai samazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām. Piemēram, apmēram 100 automašīnu no "Gaso" autoparka ir darbināmas ar saspiesto dabasgāzi (CNG). Viņa norāda, ka pasaule strauji vēlas samazināt izmešus, un CNG ir salīdzinoši tīra un videi draudzīga degviela.

"Mēs gatavojamies zaļākai gāzei, un nākotnes perspektīvā redzam pakāpenisku pāreju no fosilās dabasgāzes uz atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, biogāzi jeb biometānu. Gāzes infrastruktūra būs gatava biometānam un ūdeņradim, taču jāsaprot, ka zaļie risinājumi pilnībā neaizstās dabasgāzi," pauž Pētersone-Godmane.

Uzņēmumā skaidro, ka Rīgas domes 2021.gada 29.decembra saistošo noteikumu "Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei" 10. un 11. punktā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtām, kurās kā kurināmo izmanto dabasgāzi (biometānu), ir pretrunā ar spēkā esošo Enerģētikas likuma redakciju. Arī Ekonomikas ministrijā saskaņošanas stadijā esošajos grozījumos Enerģētikas likumā pašvaldībai nav paredzētas tiesības ierobežot ēku un būvju īpašniekus izvēlēties sev izdevīgāko siltumapgādes veidu.

"Gaso" pārstāvji arī norāda, ka tiesības pašvaldībai noteikt savos saistošajos noteikumos konkrētus siltumapgādes veidus vai pienākumu pieslēgties centrālajai siltumapgādes sistēmai būs tikai pēc attiecīgiem grozījumiem Enerģētikas likumā un tikai gadījumos, ja tas būs ekonomiski un tehniski pamatoti. Turklāt netiks izslēgta iespēja izmantot citu atjaunojamo energoresursu, kāds var būt biometāns.

Pēc "Gaso" pārstāvju paustā, Rīgas domes gāzes apkures katlu aizliegums veicinās nesankcionētu gāzes katlu nomaiņu vai novecojušo un neefektīvo gāzes katlu vairākkārtēju renovēšanu. Pagrīdes meistaru piesaiste radīs reālu apdraudējumu iedzīvotāju dzīvībām un īpašumam, savukārt ar vecu, videi un veselībai kaitīgu katlu vairākkārtēju atjaunošanu vides uzlabošanas jomā tiks panākts tieši pretējs efekts.

Jau ziņots, ka Rīgas dome decembrī pieņēma lēmumu no 2025.gada aizliegt uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo.

Noteikumos paredzēts Rīgas pašvaldību iedalīt teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu. Katrā zonā atrunāti atsevišķi izņēmuma gadījumi, kuros gāzes apkures iekārtas būtu atļauts izmantot.