Vecāki Āgenskalna sākumskolā izlobē jaunu drošības sistēmu

© f64

Jaunās biometrijas (pirkstu nospiedumu) drošības sistēmas ieviešana Āgenskalna sākumskolā nav pieņemta absolūtā vienprātībā. Lai arī izglītības iestāde ir aprīkota ar videokamerām, pie tās dežurē pašvaldības policists, 555 skolēniem ieeja skolā ir iespējama ar pirkstu nospiedumu skanēšanu vai arī gaidot, kad dežurants atvērs galvenās skolas durvis.

Jaunuma ieviešana ir notikusi ar skolēnu vecāku svētību, kuri strādā uzņēmumā, kas piedāvā šo drošības sistēmu.

Katram bērnam pirms sistēmas ieviešanas bija jādodas pie skolas sekretāres Indras Briedes, kura iepazīstināja ar jauno kārtību un datorizētajā uzskaitē reģistrējusi divus pirkstu nospiedumus. "Tas jādara tādēļ, ja gadījumā kādu pirkstu gadās apdedzināt vai iegriezt, lai būtu papildu iespēja skolas durvis atvērt ar citu pirkstu," atklāj I. Briede.

Āgenskalna sākumskolas direktore Ināra Kaķīte ir pārliecināta, ka šādā veidā uzlabojas skolas režīms un nevar iekļūt, piemēram, mēteļu zagļi. Tāpat viņa norāda, ka ne visiem ir pieeja biometrijas sistēmai. "Šis ir pats lētākais risinājums. Nav jāmaksā nekādas maksas par ieejas kartēm vai čipiem. Sistēmā ir ievadīti skolēnu un darbinieku pirkstu nospiedumi, nākamais posms – pirkstu nospiedumi vecākiem, kuri to vēlēsies," Neatkarīgajai uzsver I. Kaķīte.

4. klases audzēknis Gustavs ir pārliecināts, ka skolas darbiniekiem var uzticēt pirkstu nospiedumu informāciju. Arī Matīss Jānis Rekerts šo sistēmu vērtē kā ieguvumu: "Es to izmantoju pēcpusdienās, kad dodos uz basketbola treniņiem." Viņa mamma Ieva Rekerte ir no tiem vecākiem, kas pozitīvi novērtē šo sistēmu. "Mūsu mājokļi tiek pakļauti visādām sistēmām, kodu atslēgām. Tā ir sākumskola, kur bērni aizmirst paņemt līdzi durvju atvēršanas kartītes, bet pirkstu nekad neaizmirsīs. Skolā nav tikai mācības, notiek arī pulciņu nodarbības. Ja būtu nepieciešams, es būtu gatava maksāt par šo sistēmu," IR pārliecināta I. Rekerte.

Savukārt skolas vecāku padomes vadītājs Gatis Zariņš uzsver, ka ikviens savus pirkstu nospiedumus atstāj daudzviet un par to nesatraucas. "Kafejnīcā dzerot kafiju, ja nenoslauka krūzīti, arī paliek pirkstu nospiedumi, tāpat veikalos. Šajā sistēmā parādās modificēts attēls datorā. Mūsdienās ir datori, kurus var atvērt, noskanējot pirkstu vai arī ievadot paroli," piebilst G. Zariņš.

Biometrijas uzņēmuma DPA (viņi ieviesa šo drošības sistēmu sākumskolā) identitātes pārvaldības risinājumu projektu vadītājs Henrijs Romans stāsta, ka skolēnu pirkstu dati vizuālā formā nekur nav pieejami, jo no katra pirksta tiek kodēti aptuveni 50 dažādi punkti. "Tam, kurš spēs atklāt, kā šī sistēma kodē un kā to var atšifrēt, nekavējoties tiks piešķirta Nobela prēmija," sistēmas drošību slavē H. Romans.

Aptaujā par iekļūšanu skolā ar pirkstu nospiedumiem atbalstu tai izteikuši aptuveni 90% Āgenskalna sākumskolas audzēkņu vecāku.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais