"Rīgas namu pārvaldnieks" grib kotēties biržā; RNP klienti varēs iegādāties akcijas

© Dmitrijs Suļžics/F64

Rīgas domes sēdē tika lemts par četru pašvaldības uzņēmumu "Rīgas nami", "Rīgas pilsētbūvnieks", "Rīgas centrāltirgus" un "Rīgas serviss" apvienošanu. Opozīcijas deputāti izteicās, ka patiesie šāda lēmuma mērķi esot privatizēt RNP.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ir Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums. Tas tika izveidots, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldīšanas kapitālsabiedrības, lai nodrošinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu pēc vienotiem principiem un uzlabotu pašvaldības kā dzīvojamo māju pārvaldnieka sniegto pakalpojumu kvalitāti. Uzņēmums apsaimnieko ap 4000 ēkas, kurās pakalpojumus saņem ap 160 000 klientu.

Komentējot iepriekš izskanējušo informāciju par iespējamo RNP vai tā apsaimniekošanā esošo daudzdzīvokļu māju nodošanu ieinteresētu uzņēmumu pārziņā, kā rezultātā tiktu realizētas koruptīvas intereses, uzskata, ka pašvaldības plānošanas dokumentos nepieciešams nostiprināt uzņēmuma nākotnes perspektīvu, izslēdzot korupcijas riskus.

"Mūsu uzdevums ir nodrošināt tādu attīstības līmeni, lai RNP kvalificējas kotēšanai biržā, kas ir ambiciozs, bet reāls mērķis. RNP ir pašvaldības, faktiski pilsētas iedzīvotāju īpašums, tāpēc virzība uz biržu dotu iespēju katram RNP klientam iegādāties akcijas un vēl tiešāk iesaistīties sava īpašuma pārvaldīšanā." pauž RNP padomes priekšsēdētājs Ainārs Ozols.

KNAB pirms pāris dienām vēstīja, ka tā gūtie pierādījumi liecinot par kādas akciju sabiedrības valdes priekšsēdētāja 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvājumu Rīgas domes deputātam, lai viņa pārstāvētais uzņēmums uzvarētu koncesijas konkursā un pārņemtu daļu no pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) apsaimniekotajām mājām. "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs atzinās, ka tieši viņam piedāvāts šis kukulis.

Latvijā

Speciālos avio līgumreisus valsts amatpersonas varēs izmantot gan ārkārtas situācijās vai izņēmuma stāvoklī, gan gadījumos, kad regulārie komercreisi ir jāgaida ilgāk par 12 stundām pirms vai pēc apmeklējamā pasākuma, paredz Valsts kancelejas (VK) izstrādātie grozījumi regulējumā par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

Svarīgākais