Traģisko notikumu vietā Zolitūdē starp svecītēm šodien gulst arī ziedi un bērnu rotaļlietas

Šodien aprit astoņi gadi kopš Zolitūdes traģēdijas, kurā, sagrūstot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl daudzi tika ievainoti. Jau otro gadu cietušos un upurus Zolitūdē piemin klusi un bez lielas pulcēšanās. Tomēr, kā ik gadu, sagruvušā lielveikala vietā gulst ziedi un sveces, vēsta lsm.lv.

Svētdienas vakarā pirms plkst.18 - laikā, kad pirms astoņiem gadiem notika pirmais jumta nogruvums - sirēnas pilnā jaudā iedarbināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Arī viņi tur zaudēja kolēģus, draugus, jaunus vīriešus, kas savu dzīvību atdeva, cenšoties izglābt citus.

Arī Solvita toreiz strādāja ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. “Jā, mēs viens otru visi pazīstam. Kā jau katru gadu nākam šeit uz piemiņas vietu atmiņās kavēties. Noliekam svecītes un satiekam citus kolēģus,” pastāstīja Solvita.

Traģisko notikumu vietā starp svecītēm arī ziedi un bērnu rotaļlietas. Jau otro gadu pandēmijas dēļ nekādi publiski pasākumi Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietā nenotika, cilvēki nāca individuāli, nolika svecītes un ilgi neuzkavējās.

“Visu redzējām, burtiski no loga. Tā ir šausmīga traģēdija. Žēl, ka tā notika,” sacīja Zolitūdes iedzīvotāja Svetlana.

“Žēl radinieku. Mums paveicās, ka neviens no mūsu paziņām nav gājis bojā, bet tas, ka šeit nāk cilvēki katru gadu un līdz mūža beigām nāks atcerēties savus draugus, ģimenes locekļus, skumji,” sacīja Zolitūdes iedzīvotājs Artūrs.

Zaudējums aizvien ir pārāk smags. Kādam brālis, kādam māte, kādam mīļotais. Ir pagājis vesels gads, kopš pirmās instances tiesas pilnā sprieduma publiskošanas, saskaņā ar kuru par vainīgu tika atzīta viena persona - ēkas būvinženieris Ivars Sergets. Šī gada laikā prokurori, Sergeta advokāts un daļa cietušo, kas vēl ir spēka pilni cīnīties par taisnīgumu, spriedumu ir pārsūdzējuši. Līdz šim notikusi tikai viena tiesas sēde.

“Jau astoņus gadus mūsu valstī nespēj atrast un notiesāt slepkavas. Tāpēc esmu atnācis un turpināšu nākt katru gadu,” sacīja kāda iedzīvotāja.

“Šeit nomira viens man tuvs cilvēks. Viņam bija tikai 26 gadi, tepat dzīvoja, nupat kā bija apprecējies. Tādas lietas notiek cilvēku nolaidības dēļ. Vienkārši k