Rīgas dome atsakās no miljoniem vērta nama Vecrīgā; telpas nomās no krievu miljonāriem

© Dmitrijs Suļžics/F64

Rīgas dome jau iepriekš izpelnījusies pārmetumus par neefektīvu īpašumu pārvaldīšanu. Vairāk tas saistās ar iepriekšējiem domes saimniekiem, bet nu pārmetumus saņem pārmaiņu koalīcija.  Lai gan pilsētai pieder miljardiem vērti īpašumi, pašu vajadzībām telpas jānomā no privātajiem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP).

Rīgas domes Attīstības departamentam dome vairākus gadus nav varējusi sameklēt atbilstošas telpas. Piedāvājumā ir tikai remontējamas, bet to pilsēta nevēlas darīt. Departaments izvēlējās telpas turpmāk par 700 tūkstošiem gadā īrēt no privātas firmas. Konkursā uzvarēja krievu miljonāriem piederošs uzņēmums.

Rīgas dome ir lielākais namu īpašnieks galvaspilsētā. Tai pieder ne vien skolas un slimnīcas, bet arī ēkas, ko iznomā privātajiem. Tomēr pilsētas attīstības departaments 5000 kvadrātmetru biroju nomās no krievu uzņēmējiem piederošas firmas.

Pilsētas Attīstības departaments ilgus gadus strādā Vecrīgas namā Amatu ielā 4. To apsaimnieko pašvaldības uzņēmums Rīgas nami. Pirms pāris gadiem atklājās, ka jumts ir avārijas stāvoklī, tāpēc iestādes darbs ir apdraudēts.

ILZE PURMALE, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktore:

«Uzzinot, ka mēs pārvāksimies, taisāmies pārvākties, arī Rīgas nami sasparojās un šo te kapitālo remontu jumta konstrukcijām nupat nu pat pabeidza, kas papildus mums apgrūtināja dzīvi.

Tagad pārvākšanās galvenais iemesls ir atrasts pagrabā. Korozija nav saaudzējusi metāla pārsegumu sijas, dažas no tām esot pirms avārijas stāvoklī, tāpēc tagad kapitālais remonts jātaisa no apakšas. To nevarot izdarīt, neizvācoties no ēkas.»

Ilze Purmale, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktore:

«Te mēs redzam tikai ūdens atstātās sekas uz sienām, katra ziņā tas ir tikai vizuālais iespaids. Bet diemžēl arī pagraba pārseguma konstrukcijas ir stipri bojātas, tās ir stipri korodētas. Mēs būtībā gandrīz vesels korpuss stāvam uz stutēm.»

Otrs iemesls ir šaurība. Septembrī departamentam pievienoja būvvaldi un pilsētas arhitekta biroju. 300 darbinieki nesatilpst vienā ēkā. Jau vairāk nekā divus gadus iestāde meklē atbilstošas telpas.

Ilze Purmale, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktore:

«Primāri mēs skatījāmies un aptaujājām Īpašuma departamentu, ko var piedāvāt pašvaldība, Rīgas nami tai skaitā, jo šī arī ir Rīgas namu saimniecībā esoša ēka, viņiem jau ir daudz ēkas saimniecībā. Arī ko valsts var piedāvāt. Secinājums bija tāds, ka tāda platība, tādām prasībām, kā mums būtu nepieciešams, šobrīd piedāvājumā nav. Līdz ar to mēs sākām skatīties privātajā tirgū.»

Februārī izsludināts iepirkums. Jau ilgi pirms konkursa domē cirkulēja ziņas, ka departaments turpmāk atradīsies namā Dzirnavu ielā 140. Tā arī notika. Šis piedāvājums uzvarēja, jo atrodas tuvāk Rātsnamam, nekā citi pretendenti. Tas bija viens no galvenajiem nosacījumiem. Telpas departamentam gadā izmaksās 680 tūkstošus ieskaitot PVN.

Ēka pieder kompānijai “LVM Group”. Tās īpašnieki ir Krievijas pilsoņi Vjačeslavs Larionovs, Jurijs Pildišs un divi Dominikānas pavalstnieki Igors Ivanovs un Aleksejs Pevņickis. Arī ēkas apsaimniekotājs SIA Riverside service, no kā Rīga nomās telpas, pieder Krievijas pilsonim Mihailam Tarabanovam. Viņš noraida bažas, ka īpašuma pirkšanai izmantota netīra nauda.

Mihails Tarabanovs, SIA “Riverside service” īpašnieks:

«Viņi nodarbojas ar biznesu, pilnīgi atvērtu, pilnīgi legālu. Nekādu problēmu. Godīgi sakot, par viņu biznesa detaļām es neko nezinu.

Visus pārbaudīja, kad notika īpašuma pirkšana. Cik es zinu, nauda ir pilnīgi legāla. Latvijā nav iespējams bankā pārskaitīt nelegālu naudu.»

Kamēr Rīgas domes Attīstības departaments meklēja telpas, Stradiņa universitāte bija iekārojusi zemi Dzirciema ielas rajonā. Universitātes pilsētiņas paplašināšanai. Divi zemes gabali tur pieder Rīgai. Pretim universitāte piedāvāja tukšu namu Vecrīgā, Palasta ielā 3, 100 metru attālumā no Rātsnama.

Dainis Zemešs, Rīgas Stradiņa universitātes Infrastruktūras departamenta direktors:

«Universitāte dod lielu pienesumu tautsaimniecības līmenī, gan Rīgas pilsētas līmenī, mēs nevērtējām šo kā tādu obligātu maiņas, bet tiešām novērtējām sadarbību, konstruktīvas sarunas ir bijušas.»

- Tad sanāk, ka, lai iegūtu šos divus zemes gabalus, jūs piedāvājāt ēku Palasta ielā?

«Palasta iela figurēja vēlāk, vai kā variants. Piedāvājām, protams, šis īpašums mūsu prāt bija labs variants, bet atsaucību neguva.»

Darījuma rezultātā Stradiņa universitāte ieguva kārotos zemes gabalus, bet pilsēta pretī nesaņēma neko. Rīgas Domes īpašuma departamentā skaidro, ka darījumos starp publiskām struktūrām izdevīgums neesot noteicošais.

Vladimirs Ozoliņš, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītājs:

«Publiskās personas savā starpā neapmainās ar nekustamiem īpašumiem. Ja nekustamo īpašumu vajag publiskās funkcijas veikšanai, tad šo nekustamo īpašumu attiecīgā organizācija nodod bez atlīdzības. Tas kas bija vajadzīgs Stradiņa universitātei, to mēs arī veiksmīgi esam viņiem nodevuši, savukārt viņu piedāvātais nekustamais īpašums bez ļoti lieliem ieguldījumiem uzreiz izmantojams arī nav.»

Domes eksperti aprēķinājuši, ka būtu vajadzīgi 4 miljoni eiro un pāris gadi, lai lepno namu sataisītu un pielāgotu ierēdņu vajadzībām. Tāpēc atteikušies. Tik lielu summu Pilsētas attīstības departaments samaksās privātajam namīpašniekam sešu gadu laikā.

Inese Andersone, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja:

«Rīgas domei ir daudz īpašumu sliktā stāvoklī. Un ja mēs gribam tādu normālu, mūsdienīgu darba vidi, tad privātais sektors šobrīd varēja piedāvāt pietiekamā apjomā un kvalitātē telpas. Tas nenozīmē, ka tas būs uz mūžīgiem laikiem.»

- Vai jūsuprāt tā vajadzība bija tik spiedīga, lai tagad par katru cenu izvāktos no Amatu ielas. Vai nevarēja pagaidīt 2 -3 gadus, kad šis varētu būt izremontēts?

«Es personīgi neesmu būveksperts, bet mani būvvaldes kolēģi, kuriem manuprāt jābūt ar lielāki ekspertīzi, vairākkārtēji teica, ka Amatu ielas pagraba konstrukcijas ir tuvu avārijas stāvoklim. Mēs negribam to brīdi, kad mēs paši, kā kurpnieks bez kurpēm, tāda ziņā ka tas jautājums jau bija sasāpējis jau ilgāku laiku.»

SIA “Rīgas nami” par nomnieku aiziešanu no mājas Amatu ielā 4 uzzinājuši tikai pēc tam, kad departaments jau bija izsludinājis konkursu privātajiem iznomātājiem. Šobrīd uzņēmumam nav plānu, ko ar ēku iesākt.

SIA "Rīgas nami":

“2021. gada 24. februārī saņēmām vēstuli, kurā Sabiedrība tika informēta, ka Departamenta vajadzībām tiek meklētas citas biroja telpas, bet par konkrētiem pārcelšanās termiņiem neesam informēti. Tuvākajā laika ēkai tiks veikti atjaunošanas darbi.”

SIA “Rīgas namu” apsaimniekošanā nonācis arī nams, kur ilgus gadus atradās Rīgas Tehniskās universitāte. Tā kā Rātsnams atrodas tieši blakus, te izvietos domes struktūras. Tuvākajā laikā sāksies nama izpēte un remonts.

Pilsētas attīstības departaments bija plānojis ievākties jaunajās telpās jau šogad. Vasarā, kad noslēgts līgums, pārcelšanās pārcelta uz nākamā gada sākumu. Tagad tiek lēsts, ka darbs Dzirnavu ielas birojā varētu sākties vasarā.

Latvijā

Ja standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, tad ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais