Rosina pārstādīt Rīgas autoostā augošo sarkano ozolu

© Ekrānuzņēmums no Rīgas Starptautiskās autoostas mājaslapas

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā multimodālā mezgla būvnieks pilnsabiedrība "BeReRix" ierosinājusi pārstādīt Rīgas Starptautiskās autoostas teritorijā augošo sarkano ozolu, informē "BeReRix" pārstāvji.

"BeReRix" ierosinājis publisko apspriešanu par Rīgas Starptautiskās autoostas teritorijā augošā sarkanā ozola plānoto nociršanu vai pārstādīšanu.

"BeReRix" ierosināja pārvietot koku turpat netālu no Rīgas Starptautiskās autoostas, kur Rīgas pašvaldība plāno savus darbus pilsētas infrastruktūras integrācijai ar "Rail Baltica" projektu. Tas nozīmētu, ka koku šogad novieto pagaidu vietā, un 2023.gada nogalē to pārstāda rūpīgi izplānotā vietā. Rīgas pašvaldība izskata dažādas iespējas gan koka pagaidu novietnei, gan savu redzējumu tā potenciālajai augšanas vietai.

"BeReRix" iesaistīto pušu vadītājs Andis Linde skaidro, ka no tehniskā viedokļa koka transportēšana ir sarežģīta. Tā kā koka vainags ir ieaudzis elektrības un telekomunikāciju kabeļos, ir jāveic to demontāžas darbi. Koka pārvietošana izmaksātu apmēram 20 000 eiro. Papildus elektrības un telekomunikāciju pārslēgšana izmaksās ap 8000 eiro. Darbs ir veicams naktīs, jo būs jāpārorganizē gan autobusu, gan tramvaju satiksmes kustība, kā arī jāveic tramvaja kontakttīklu demontāža. Tas arī ievērojami sadārdzina kopējās darbu izmaksas.

Linde uzsver, ka vēl viens izaicinājums ir jaunas vietas atrašana - autoostai nav brīvas teritorijas, pastāv iespēja koku pārvest uz Zaķusalu. Lai to veiktu, būtu jāpiesaista ūdens transportēšanas tehnika jeb barža un celtņi - specializēta smagumu uzcelšanas un nocelšanas tehnika. To izmaksas būtu vismaz no 5000 līdz 10 000 eiro atkarībā no darbā ieguldīto stundu skaita. Pirms koka pārvietošanas būs nepieciešams izbūvēt Zaķusalā pagaidu piestātni, lai koku izvestu krastā, sagatavotu augšanas vietu. Kopējās izmaksas viena koka pārstādīšanai varētu būt vairāk nekā 40 000 eiro.

"Ja pēc sarunām ar Rīgas pašvaldību tiek atrasta vieta, kura ir tuvāka esošā koka augšanas vietai, tad pārvietošanas izmaksas var nedaudz samazināties. Protams, vēl ir arī jāvienojas, kura no institūcijām turpmāk segs koka uzturēšanas izdevumus šo divu gadu garumā," pauž Linde.

Pirms koka pārvietošanas ir veikts aptuveno izmaksu aprēķins un eksperti - arboristi no "Labie koki" - ir novērtējuši koka stāvokli un potenciālās iespējas to pārvest un pārstādīt citviet Rīgā. Kā norāda eksperti, tad pastāv zināmi riski, jo koks aug līdzās infrastruktūras objektiem un uz apakšzemes. Jauna, līdzvērtīga koka iestādīšana izmaksātu aptuveni 15 000 eiro, šos izdevumus "BeReRix" ir arī apņēmies segt.

"Labie koki" sertificēts koku vērtētājs Edgars Neilands norāda, ka teritorija starp Spīķeriem un dzelzceļu būtu piemērota, jo te nav citu koku, kas dominētu pār šo ozolu un koks piesaistītu uzmanību un krāšņotu ainavu. "Tam šeit būtu ļoti līdzīgi apstākļi un "Labie koki" noteikti varētu veikt apsaimniekošanas darbu: būtu tikai pienācīgi jārūpējas, regulāri jālaista. Esmu dzirdējis, ka autoosta labprāt uzņemtos rūpes par to," pauž Neilands.

Būvdarbi šajā teritorijā ir jāsāk šogad un "BeReRix" strādā pie vairākiem variantiem, lai nekavētu darbu uzsākšanu. Ņemot vērā, ka jebkurai darbības saskaņošanai būvniecībā ir nepieciešams laiks, tika ierosināti vairāki procesi - gan sabiedriskā apspriešana, gan projekta izmaiņas. Publiskā apspriešana norisināsies līdz 15.novembrim Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta portālā.

Kopumā "Rail Baltica" būvniecības un labiekārtošanas darbu rezultātā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē pilsētniekiem pieejamā zaļā zona palielināsies trīs reizes. Piemēram, Stacijas dienvidu laukuma labiekārtošanas rezultātā galvaspilsēta iegūs gandrīz 9000 kvadrātmetru zaļas teritorijas. Laukumā kopumā iestādīs vairāk nekā 4000 krūmus un ziemcietes, kā arī priedes, ozolus, pīlādžus un kļavas.

Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji tika lēsts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu, un daļa šo izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem, taču, pieaugot būvmateriālu cenām un darbaspēka izmaksām, šo skaitli nāksies koriģēt.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais