"Rīgas Satiksme" izvairās no nodokļu maksāšanas e-talonu darījumos; sākts kriminālprocess

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vasarā pabeidza divus gadus ilgušu auditu "Rīgas satiksmē" un tās meitas kompānijā "Rīgas karte". Uzņēmumam uzrēķināts nodokļu parāds un sods ap 10 miljoniem eiro, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Auditori uzskata, ka starp pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme", tās meitas kompāniju "Rīgas karte" un tās apakšniekiem bijuši fiktīvi darījumi. VID Finanšu un muitas policijā uzsākts arī kriminālprocess. Tas savukārt nozīmē, ka uzņēmumam uz ilgu laiku var liegt pieeju Eiropas naudām.

Uzņēmums "Rīgas satiksme" Rīgas domes vadībai sagādā arvien jaunas nepatikšanas. Vairāk nekā desmit miljonu uzrēķins ir tikai puse nelaimes. Jauns trieciens ir VID sāktais kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļiem.

VID "Rīgas satiksmes" darījumus sāka pārbaudīt pirms diviem gadiem. Vasarā bija gatavs atzinums - "Rīgas satiksme" un tās darījuma partneri no 2016. līdz 2018. gadam izvairījušies no nodokļu maksāšanas. Tagad pašvaldības dotētajam uzņēmumam valsts kasē jāsamaksā vairāk nekā desmit miljoni eiro.

Audita atzinums ir slepens. Par pārkāpumu būtību nestāsta ne VID, ne "Rīgas satiksme", ne Rīgas domes vadība. Uzņēmums auditoru lēmumu pārsūdzējis VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei.

"Gribētos saprast līdz galam tomēr, par kādiem nodokļiem iet runa un kas tad nav samaksāts, jo patiesībā "Rīgas satiksmei" nav nodokļu parādu. "Rīgas satiksme" ir pilnīgi visus nodokļus nomaksājusi un attiecīgi sodīt par nodokļu nenomaksu mēs neuzskatām, vispār ka ir pamats," min SIA "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Innusa atzina, ka šobrīd par "Rīgas satiksmi" cīnīsies līdz galam. "Divu gadu laikā uzņēmumā ir samazināti izdevumi par 20 procentiem, ko reti kurā var izdarīt. Uzņēmumam ir izveidota stabila, maksātspējīga bilance, uzņēmumam ir izveidoti uzkrājumi, un tagad sodīt faktiski jau šodienas uzņēmumu un noņemt no maksātspējīga uzņēmumam vēl papildus naudu mums šķiet vienkārši nav pareizi. Vajag vērsties pret tiem, kas ir pārkāpumus pieļāvusi, nevis pret uzņēmumu, kurš jau ir pilnīgi savādāks, nekā viņš bija trīs gadus atpakaļ."

Ap 90 procentiem no uzrēķina, veido darījumi ar "Rīgas satiksmes" meitas firmu e-talona uzturētāju SIA "Rīgas karte, kurai maksātā nauda no "Rīgas satiksmes" pieauga ar katru gadu.

2009.gadā, kad "Rīgas satiksme" biļešu sistēmu ieviesa, valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens solīja, ka biļešu sistēmas apkalpošana gadā izmaksās nepilnus 8 miljonus eiro.

Līdz 2019.gadam summa pieauga līdz 20 miljoniem. No tiem 5 miljoni bija "Rīgas kartes" peļņa. "Rīgas Satiksme" no tās saņēma pusi. Otra aizgāja līdzīpašnieku kompānijai "Conduent Business Solutions France SAS".

15 miljonus "Rīgas karte" tērēja E-talonu apkalpošanai. Bija nolīgti apakšuzņēmumi. Ar partiju "Gods kalpot Rīgai" saistītā uzņēmēja Andreja Blažko firmas "BMS tehnoloģija" un "Burlat", kam bija savi "apakšnieki".

Ja pakalpojums maksāja 8 miljonus, tad ap septiņiem miljoniem eiro varētu būt caur čaulas kompānijām nonākusi pie shēmas patiesajiem labuma guvējiem.

Tagad pirms 13 gadiem parakstītais "Rīgas Satiksmei" neizdevīgais līgums ir beidzies. Līdz ar to biļešu tirdzniecības izmaksas ir būtiski sarukušas.

"Pašas kartes pakalpojuma izmaksas "Rīgas Satiksmē" ir samazinātas tieši uz pusi, par desmit miljoniem, šobrīd jau vairāk miljoniem, izslēdzot pēc iespējas visus apakšuzņēmējus, kādi vien bija iespējami, kur mēs neredzējām nekādu pamatu. Turklāt "Rīgas satiksme" ir pārņēmusi biļešu sistēmas, iekārtas un pārņem apkalpošanas funkcijas," pauž Innusa.

Par "Rīgas satiksmes" un "Rīgas kartes" darījumiem VID Finanšu un muitas policijā sākts kriminālprocess pret sešiem uzņēmumiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros.

Par uzņēmuma darījumiem ir atbildīga uzņēmuma valde. "Rīgas karti" VID pārbaudītajā periodā vadīja Francijas līdzīpašnieka pārstāvis Ēriks Morizūrs, Pāvels Tulovskis un partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs Aleksandrs Brandavs.

Brandavu jau tur aizdomās citā kriminālprocesā par kukuļdošanu un starpniecību saistībā ar "Rīgas satiksmes" iepirktiem mikroautobusu pārvadājumiem. Iespējams, vēl vienas kriminālas nepatikšanas draud arī bijušajam "Rīgas Satiksmes" valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam, jo mātes uzņēmuma valde ir atbildīga par pārkāpumiem meitas uzņēmumā. Viņš jau ir aizdomās turētais kriminālprocesā par tramvaju un autobusu iepirkumiem.

Līdz ar viņu "Rīgas satiksmes" valdē VID pārbaudītajā periodā strādāja arī Andrejs Požarnovs, Larisa Loskutova, Inese Švekle un Emīls Jakrins. Izmeklētājiem būs jāvērtē, vai amatpersonas nav rīkojušās nolaidīgi.

"Ja ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu kad darījums nav noticis, tad es nesaprotu tādu te politiku. Ja gadījuma uzņēmums turpina strādāt, uzņēmuma izveidošana nav apstrīdēta, tad man šāda ieņēmumu dienesta rīcība man nav izskaidrojama," šādu viedokli pauda bijušais "Rīgas Satiksmes" valdes loceklis Andrejs Požarnovs (S).

"Nekā personīga" sazinājās ar bijušo "Rīgas Satiksmes" valdes locekli Larisu Loskutovu. Viņa atzina, ka nesaskata atbildību par notikušo. Loskutova pauda, ka viņa esot pienākumu pildījusi godprātīgi.

Tikmē bijušais "Rīga Satiksme" valdes loceklis Emīls Jarkins atzina: ""Rīgas satiksmei" ar meitas uzņēmumu "Rīgas karte", kuru pēc būtības vadīja franču miljardu kompānija "Conduent" sadarbībā ar dažiem kungiem un dāmām, bija nolīdzis apakšniekus, par kuriem mums kā "Rīgas Satiksmei" nebija ne lemšanas, ne zināšanu ne kaut kāda cita ietekme. Es saprotu, ka ir interpretēts, ka viņi ir parādā valstij kaut kādas nodokļu summas un pēc esošās likumdošanas tas kaut kā iet uz augšu tālāk pa ķēdīti."

Krimināllietas izmeklēšana ir tikai pašā sākuma stadijā, līdz gala lēmumam paies daudzi gadi. Taču VID lēmums par uzrēķinu varētu būt tuvāko mēnešu laikā. Ja "Rīgas satiksme" to nepārsūdzēs, tai būs tiesības zaudējumus atprasīt no bijušajiem uzņēmuma vadītājiem. Valdes priekšsēdētāja Innusa uzskata, ka tas nebūs lietderīgi.

"Uzņēmuma padome akcionāra uzdevumā jau ir vērsusies pret iepriekšējo valdi par konsultāciju līgumiem. Mēs ļoti ceram, ka kāds no uzsāktajiem kriminālprocesiem arī tā kā kaut kad beigsies. Uzņēmums ko var darīt - cīnīties tikai civilprocesā, kas ir milzīgas izmaksas pašam uzņēmumam, šāds process nemaksā lēti."

Pretējās domās ir politiķis, par transportu pilsētā atbildīgais vicemērs Vilnis Ķirsis. Viņš uzskata, ka uzņēmuma pienākums būtu vērsties pret bijušajiem uzņēmumu valdes locekļiem. Turīgākais no visiem varētu būt uzņēmējs Emīls Jakrins, kam pieder kapitāla daļas vairākos uzņēmumos ar miljonu apgrozījumu. Arī "Rīgas kartes" valdes loceklis Aleksandrs Brandavs nav trūcīgs. 2019.gadā viņš deklarējis 90 tūkstošu uzkrājumu, kā arī kapitāla daļas un akcijas. Larisa Loskutova pērn deklarējusi 35 tūkstošu eiro, Požarnovs sakrājis 3 tūkstošus, Insese Švekle 10. tūkstošus, Bemhens 2018.gadā deklarējis 17 tūkstošus un laivu piekabi.

"Būtu jau labi, ja tie kriminālprocesi tā redzami straujiem soļiem virzītos. Bet mēs jau redzam, ka nu vismaz .. pēc pēdējiem notikumiem sajūtu, ka tur kaut kas ir iebuksējis. Tādā ziņā es varbūt nepaļautos tik daudz uz tiem kriminālprocesiem. Es uzskatu, ka mums tomēr būtu jāvēršas civiltiesiskā kārtībā," pauž Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks (JV) Vilnis Ķirsis.

Nolaidīgā pienākumu pildīšana vai pat, iespējams, blēdības nav tikai tagad sarēķinātie miljoni. Viņu rīcība var iedragāt "Rīgas satiksmes" attīstību uz daudziem gadiem.

"Tā lielākā problēma ir tā, ka tas var kalpot kā diskvalificējošs iemesls struktūrfondu naudas saņemšanai uz priekšu. Un "Rīgas satiksme" ir ļoti sistēmisks uzņēmums. Mums Eiropa uzliek dažādus zaļos mērķus, arī ANM finansējuma saņemšanai nosacījums ir emisiju samazinājums. Un tās emisijas, kur tad viņas ir transportā, tas ir Rīgā, Pierīgā. Un ja "Rīgas satiksme" nevarēs šo te naudu dabūt un elektrificēt transporta vienības, uzlabot sabiedriskā transporta infrastruktūru, tad pēc būtības visa valsts var dabūt maksāt lielas soda naudas," saka Ķirsis.

Jau šobrīd "Rīgas satiksmei" uz gadu nav tiesību pretendēt uz Eiropas naudu, jo stājies spēkā spriedums par negodīgu konkurenci mazgāšanas līdzekļu iepirkumos.