Atbalsta tirgus statusa piešķiršanu Kalnciema kvartālam

© Mārtiņš Zilgalvis / F64

Kalnciema kvartālā tirgus nedēļas nogalēs notiek kopš 2008.gada. Juridiski tas līdz šim ticis klasificēts kā ielu tirdzniecība.

Dome nolēma atbalstīt jauna tirgus izveidošanu uz zemesgabala Kalnciema ielā 35, Kalnciema ielā 37 un Melnsila ielā 13, izvirzot divus nosacījumus.

Pirmkārt, tirgum nepieciešamo autostāvvietu uz zemesgabala Kalnciema ielā 33 jāizveido atbilstoši Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Otrkārt, konkrētus tirgus stacionāro objektu risinājumus, kas maina Kalnciema kvartāla tirgus līdzšinējo vizuālo tēlu, jāsaskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Kā norāda uzņēmums, 13 gadu laikā Kalnciema kvartālā tirgus bijusi lieliska iespēja Latvijas zemniekiem, amatniekiem un mājražotājiem piedāvāt savu produkciju plašākam pircēju lokam.

Dalība tirgū esot veicinājusi daudzu jaunu uzņēmumu izveidošanos un attīstību. Turklāt Kalnciema kvartāla tirgus ir unikāls un labi apmeklēts Rīgas tirgus, un to apmeklē arī cilvēki, kuri dzīvo ārpus Rīgas un ārzemnieki.

Augstu esot novērtēta arī Kalnciema kvartāla kā kultūras centra darbība, kas tiek īstenota ciešā saiknē ar tirgu.

Pirms Covid-19 dēļ noteikto epidemioloģisko ierobežojumu ieviešanas tirgū katrā nedēļas nogalē darbojās vairāk nekā 100 tirdzniecības vietas.

Kā skaidro SIA "Kalnciema kvartāls" pārstāvji, pastāvīga tirgus izveidošana ir loģisks solis, lai atviegloti komercdarbību tirgus dalībniekiem un veidotājiem, kā arī vienkāršotu darbu kontrolējošām iestādēm.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja ieceri par jauna tirgus izveidi uz zemesgabaliem Kalnciema ielā 35 un 37 un uz zemesgabala Melnsila ielā 13.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Kalnciema tirgus" 2020.gadā strādājis ar 21 984 eiro apgrozījumu un vairāk nekā 7000 eiro zaudējumiem. Uzņēmums pieder Ingrīdai Dambergai.

Latvijā

Ikviens, kurš ikdienā brauc ar auto, būs pievērsis uzmanību tam, cik liels daudzums kravas automašīnu pārvietojas pa koplietošanas ceļiem. Īpaši, ja dodaties Eiropas virzienā – ceļš no Kauņas Lietuvā līdz Polijai un tālāk uz Rietumeiropu ir kā pudeles kakls, kur visi kravinieki saspiežas šaurajā “Suvalku koridorā”, kas ir vienīgais sauszemes ceļš no Baltijas valstīm uz Rietumeiropu, neiebraucot trešajās valstīs. Tā ir arī laba vieta, lai subjektīvi novērtētu, cik attīstīta ir loģistikas nozare katrā no Baltijas valstīm.

Svarīgākais