Rīgā no Audupes izcelts kuģa vraks

© Rīgas Brīvosta/Facebook

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta uzdevumā no Audupes šonedēļ izcelts sen nogrimuša kuģa vraks, kas bija īpaši bīstams navigācijas sezonas laikā, jo atradās tuvu ūdens virsmai, bet kuģojot to nevarēja redzēt, informēja Rīgas domē.

Ņemot vērā bīstamību, departamenta speciālisti organizēja šīs vietas apzīmēšanu, lai peldlīdzekļu vadītāji varētu savlaicīgi pamanīt zemūdens šķērsli. Vēlāk notika nogrimušā priekšmeta apsekošana, jo bija jānovērtē tā izmēri un izcelšanas izmaksas.

Izpētes rezultātā noskaidroja, ka nogrimusi ir apmēram 12 līdz 16 metrus gara metāliska korpusa liellaiva. Šogad tika piešķirts finansējums darbu organizēšanai, lai vraku izceltu un utilizētu, norāda Rīgas domē.

Nogrimuša vraka izcelšana ir laikietilpīgs process un ir nepieciešami ūdenslīdēju darbi, skaidro Rīgas domē. Tāpēc bija nepieciešams veikt apsekošanu, grunts atsūknēšanu, apauguma noņemšanu no vraka, metāla griešanu zem ūdens un citus darbus. Bija nepieciešami velkoņa un peldošā celtņa pakalpojumi, lai izceltu vraka daļas un darbu rezultātā radušos atkritumus, kā arī veiktu vraka daļu utilizāciju. Darbu laikā teritorija tika norobežota ar bonām, lai nodrošinātos pret bīstamu vielu izplūšanu, ja tādas varētu būt vraka korpusā.

Rīgas domē norāda, ka galvaspilsētas virszemes ūdensobjekti tiek plaši izmantoti kuģošanas līdzekļu satiksmei. Plašāk tiek izmantotas tādas ūdenskrātuves kā Daugava, Ķīšezers, kā arī tos savienojošās upes un kanāli - Mīlgrāvis, Baltezera kanāls starp Ķīšezeru un Lielo Baltezeru, Audupe.

Kuģošanas līdzekļu kustība ir organizēta pa kuģošanas ceļiem, kas ir drošākais pārvietošanās veids ūdenstilpēs. Diemžēl, dažādu negadījumu, iepriekšējās saimniekošanas rezultātā vai ļaunprātīgas rīcības rezultātā ūdenstilpēs un to tuvumā var atrasties arī lieli priekšmeti - nogrimuši kuģošanas līdzekļi vai to daļas, speciāli izmesti lielgabarīta priekšmeti, būvniecības atkritumi, kas ne tikai traucē kuģošanai un apdraud kuģotāju drošību, bet var radīt nopietnus peldlīdzekļu bojājumus, skaidro domē.

Vides departaments jau iepriekš ir organizējis ūdenstilpju tīrīšanas un atbrīvošanas darbus Ķīšezerā un Bābelītī pie glābšanas stacijām. No ūdenstilpēm tika izcelti kuģotājus apdraudoši priekšmeti, piemēram, betona bluķi Pilsētas kanālā un Zunda kanālā, nogrimušas laivas Juglas kanālā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais