Šogad Rīgā tiek veidots vēl nebijis svētku noformējums

© Publicitātes foto

Leģenda par Rīgu kā pilsētu, kurā tika rotāta pirmā Ziemassvētku egle, šogad tiks stiprināta ar unikālu projektu Ziemassvētku egļu ceļš. Ziemas saulgriežos un jaunā gada sākumā šis nebūs vienīgais skaistais pārsteigums pilsētas svētku noformējumā.

Rīga uztur spēkā stāstu, ka pirms 500 gadiem šeit par godu Kristus dzimšanai pirmoreiz ziediem izgreznota egle rotājusi Melngalvju brālības pilsētas ielās rīkotu karnevālu Ziemassvētku sagaidīšanai un aizvadīšanai, kas noslēdzās ar šā Ziemassvētku koka sadedzināšanu 1510. gadā. "Varbūt skaļi teikts, bet Ziemassvētku egļu ceļš būs pirmo reizi ja ne pasaulē, tad Eiropā noteikti, jo nav dzirdēts, ka citur tāds projekts būtu īstenots," saka Kultūras pārvaldes Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments šogad realizē jaunu, līdz šim nebijušu ieceri Ziemassvētku un Jaungada pilsētas noformējumam. Šī varētu kļūt par tradīciju pilsētas tēla veidošanā. G. Kambars uzteic Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina katedras studentus, mācībspēkus un profesionālos māksliniekus, kas piedāvāja idejas Ziemassvētku egļu ceļam: "Kad vēlējāmies atzīmēt Rīgas egles piecsimt gadus, nonācām pie secinājuma, ka neizcelsim ne lielāko, ne resnāko, ne dārgāko egli, bet gan citādo egli." Projektu atbalsta arī uzņēmēji. LMA asociētā profesore Inguna Elere atzinīgi vērtē sadarbību ar pašvaldību, jo piedāvājums radīt neparastāku svētku noformējumu galvaspilsētā tika iekļauts mācību procesā un studenti izstrādājuši patiesi savdabīgas idejas.

Par to, vai projekta mērķis radīt pilsētvides dizaina objektu kopumu, kā arī popularizēt Rīgu kā radošu un inovatīvu pilsētu – Ziemassvētku egles dzimteni ir trāpījis desmitniekā, varēsim pārliecināties jau 2. decembrī pulksten 17.30, kad Ziemassvētku egļu ceļš tiks atklāts pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. Egļu ceļš sāksies pilsētas centrā, bet aizvīsies krietni tālu no tā – gar Dailes teātri līdz pat VEF Kultūras pilij, savukārt Pārdaugavā vairākas skolas pašas īsteno savas svētku noformējuma idejas gan Bolderājā, gan Ziepniekkalnā.

Tradicionālās pilsētas egles Doma laukumā un Rātslaukumā tiks iedegtas 28. novembrī. Aptuveni 30 gadu vecās zaļsvārces šogad nolūkotas nevis pēc garuma, kā citus gadus, bet pēc to kupluma, sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Doma laukuma egle ir aptuveni 15 metru gara, bet nedaudz mazāks Ziemassvētku koks atradīsies Rātslaukumā.

***

VIEDOKĻI

Guntis Helmanis, RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors:

– Gribu atgādināt, ka Rīgā notiek ne tikai Ziemassvētku laika tradicionālie pasākumi, bet dažādas sporta aktivitātes, kurās ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis varēs iesaistīties visu ziemu. No 1. decembra sāks darboties slidotava Strēlnieku laukumā. Tajā varēs slidot bez maksas un izmantot savas slidas, varēs inventāru arī nomāt. Tikko laika apstākļi būs labvēlīgi, slidotavas tiks ierīkotas arī pie vairākām Rīgas skolām, un šīs slidotavas varēs apmeklēt jebkurš. Kā ik gadu darbosies arī slēpošanas trases Uzvaras laukumā, kur iedzīvotāji varēs slēpot ar savām slēpēm, bet varēs tās arī nomāt. Šogad slēpošanas trases plānots veidot Mežaparkā (sadarbībā ar uzņēmumu Rīgas meži) un Biķernieku mežā (sadarbībā ar Rīgas Motormuzeju). Ziemassvētku laikā gan kultūras centri, gan izglītības iestādes aktīvi organizē dažādus pasākumus, piemēram, tiek rīkotas izstādes, koncerti, izrādītas lugas. Vairākums šo pasākumu ir bez maksas.

Inguna Elere, LMA asociētā profesore dizaina nodaļā:

– Man šķiet, ka vajag katru gadu censties kaut ko citādi izdarīt, uzlabot pilsētas svētku noformējumu. Egle nav tikai tradicionāla, jo šodien ir 21. gadsimts un pastāv cita komunikācija gan starp cilvēkiem, gan pilsētvidē. Tradīcijas ir laba lieta, bet uz tām var balstīt arī attīstību. Svētkos ir būtiski sajust mijiedarbību starp iedzīvotājiem un svētku noformējumu – pieiet tam klāt, aptaustīt. Mūsu studenti ir lielisks potenciāls, viņi piedāvā noformējumu, kas domāts cilvēkiem, netiek štancēti stereotipi. Uz eglēm var paskatīties arī netradicionāli. Piemēram, rotējošā egle ir tādas mijiedarbības piemērs. Jāsaprot, ka mēs nevaram komunicēt visi vienā valodā un dažādām ļaužu grupām nepatīk vienas un tās pašas lietas. Arī studentu piedāvātās egles būs gan ļoti mīļas, gan nopietnas. Uzskatu, ka studentu ideju priekšlikumi bija veiksmīgi, jo piedāvāja uz egli paskatīties citādi.

Latvijā

Pasaulē ir būtiski palielināt finansējumu klimata pārmaiņu jomā īpaši tām valstīm, kurām jūru līmeņa celšanās rada vissmagāko slogu, ANO Ģenerālās asamblejas plenārsēdē par jūras līmeņa celšanās radīto eksistenciālo draudu novēršanu uzsvēris Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Svarīgākais