Rīgas domes speciālists: Tuvākajos 10 gados Rīgas kapsētās kapa vietu pietiks

 
©Oksana Džadana/F64

Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamentā norādīja, ka katru gadu tiek veikta apsekošana un tā dēvētā nekopto kapa vietu aktēšana. Kopā Rīgas kapsētās gadā tiek aktētas 2500-2700 kapa vietas, vēsta lsm.lv.

“Tad, kad Kapavietu aktēšanas komisija konstatē, ka šī kapa vieta ir nekopta, tad tiek iesprausts dzeltens mietiņš, kas ir kā signāls cilvēkam, kurš ir šīs kapa vietas uzturētājs, jeb arī personai, kas rūpējas par šo kapa vietu. Un attiecīgi, ja tā tiek sakopta, tad šis mietiņš tiek noņemts,” LTV raidījumā "4. studija" skaidroja Rīgas domes (RD) Juridiskās nodaļas galvenais speciālists Gints Zēla.

Pagājušajā gadā, piemēram, Ziepniekkalna kapsētā tika aktētas 80 kapa vietas. Šobrīd tiekot gatavots lēmums par kapavietu aktēšanas procesa pabeigšanu, un šīs 80 kapa vietas tiks nodotas cilvēkiem, kuriem tās būs nepieciešams.

Kā skaidroja Zēla, aktētas tiek tās kapa vietas, kas acīmredzami ilgstoši nav koptas un ir aizaugušas; tie nav divi, trīs gadi, bet ilgāks laika periods.

Un tajā brīdī, kad ir šāda kapa vieta konstatēta, tad trīs gadus pēc kārtas šādas kapa vietas tiek aktētas,” norādīja Zēla.

Tad tiek pieņemts lēmums par šo kapu vietu nodošanu pašvaldības valdījumā, un vēlāk tās tiek piešķirtas tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības uz to pretendēt, piemēram, gadījumos, kad mirušo nav iespējams apbedīt savā ģimenes kapa vietā.

“Pēc Satversmes tiesas sprieduma maksa par kapa vietu piešķiršanu tika atcelta kā nelikumīga, un līdz ar to šobrīd neviena kapa vieta netiek nodota par maksu. Un, lai arī netiktu nodotas kapa vietas trešajām personām par maksu, šobrīd saistošie noteikumi paredz to, ka ir iespējams šo kapa vietu tikai nodot savam radiniekam jeb arī kādas personas, kas ir apbedīts konkrētajā kapa vietā, radiniekam,” uzsvēra Zēla.

Zēla pauda, ka tuvākajos desmit gados kapsētās kapa vietu pietiks, un, ja cilvēkiem būs nepieciešamība, tad viņi tiks ar tām nodrošināti. Arī Rīgā, kā jebkurā lielā pilsētā, cenšas veicināt alternatīvas apbedījuma metodes.

Rīgā ir uzbūvēts arī pirmais kolumbārijs, un pašvaldība plāno vēl attīstīt šo alternatīvo apbedīšanas veidu, lai cilvēki būtu vairāk ieinteresēti to izmantot.