Rīgā jau šodien pirmajai daudzdzīvokļu ēkai pieslēgs apkuri

© f64.lv, Rūta Kalmuka

Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) šodien plāno pieslēgt apkuri uzņēmuma apsaimniekotajai daudzdzīvokļu ēkai, kuras mājas pilnvarotā persona iesniegusi lēmumu par apkures pieslēgšanu, informē RNP pārstāve Una Grenevica.

Viņa skaidroja, ka, negaidot apkures sezonas sākumu, to iespējams pieslēgt tām dzīvojamām mājām, kuru kopīpašnieki ir pilnībā norēķinājušies par dzīvojamā mājā saņemtajiem siltumenerģijas pakalpojumiem pagājušajā apkures sezonā un iesnieguši kopības lēmumu par apkures pieslēgšanu vai to izdarījusi mājas pilnvarotā persona.

Analizējot visu ēku finanšu rādītājus, īpaši tiek izvērtēta situācija ar klientu parādiem par iepriekšējā sezonā saņemtajiem AS "Rīgas siltums" (RS) siltumenerģijas pakalpojumiem. Prioritāri tiek vērtēta maksāšanas disciplīna par iepriekšējo apkures sezonu, kā arī parādu mazināšanās dinamika par 2020./2021.gada apkures sezonu, kad RNP valde pieņēma lēmumu segt uzņēmuma klientu parādu par iepriekšējā sezonā saņemto siltumenerģiju.

Uzņēmumā norāda, ka jautājums par to, kā nodrošināt apkuri, nezaudē aktualitāti runājot par mājām, kurās maksāšanas disciplīna ir zemāka par 70%. Lai gan parādu apmaksas jomā situācija dinamiski mainās, RNP ir nepilni 200 ēku, ar kurām plānota papildu saziņa, lai mazinātu parādu apjomu un nerastos aizkavējumi apkures pieslēgšanā. RNP nosūtījis arī aktuālo informāciju par neatgūstamajiem parādiem RS, lūdzot šo parādu apjomu neiekļaut parāda summā pirms apkures pieslēgšanas, lai neatgūstamie parādi, kuri atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir jānoraksta, neietekmētu pakalpojuma saņemšanu citiem klientiem.

RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis skaidro, ka lai gan aktīva darba rezultātā parādu apjoms ir būtiski samazinājies, uzņēmums izstrādājis precīzu stratēģiju, kā nodrošināt apkures pieslēgšanu vairumam klientu māju.

Uz klientu orientētam pārvaldniekam, ir jāspēj nodrošināt visus pakalpojumus, jo lielākā daļa klientu godprātīgi maksā par saņemtajiem pakalpojumiem un viņiem nav jāsaskaras ar neērtībām tādēļ, ka ne visi kaimiņi godprātīgi izturas pret saņemto pakalpojumu apmaksāšanu, pauda Neimanis.

"Tas, ka esošie normatīvie akti nav efektīvi cīņā pret nemaksātājiem, rada papildus grūtības visiem pārvaldniekiem, bet tas nedrīkst būt attaisnojums nenodrošināt pakalpojumu. Pašlaik ir jāturpina darbs pie normatīvo aktu regulējuma uzlabošanas, lai beidzot pilnībā izslēgtu šādas situācijas nākamajā apkures sezonā, kas noteikti pienāks," norāda RNP valdes priekšsēdētājs.

Pagaidām vēl nav mainīts normatīvo aktu regulējums saistībā ar parādiem par apkuri, tāpēc joprojām atsevišķu nemaksātāju dēļ pastāv risks, ka apkuri var nepieslēgt visai mājai. Lai liela daļa RNP klientu nepaliktu bez apkures, RNP tomēr radis risinājumu, kā pieslēgt apkuri lielākajai daļai uzņēmuma klientu.

RNP gan atgādina, ka parādniekiem būs pilnībā jāapmaksā parādi un nevar sagaidīt, ka tos segs pārvaldnieks vai pārējie mājas iedzīvotāji, savukārt parādu segšanas kavēšanās var nozīmēt parādniekam papildus izmaksas jau sedzot piesaistītā ārpakalpojuma vai tiesāšanās izmaksas.

Ņemot vērā, ka tuvojas jaunā apkures sezona un šoruden gaidāms arī siltumenerģijas tarifu pieaugums, Rīgas dome atgādina - gadījumos, kad radušās finansiālas grūtības - mazturīgajiem un trūcīgajiem rīdziniekiem jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā. Galvaspilsētā kopumā ir pieejami 17 dažādi pabalsti, no tiem saistībā ar dzīvojamo platību pieejami divi pabalstu veidi.

Kā skaidro pašvaldībā, mājokļa pabalstu ir tiesības saņemt par trūcīgu vai maznodrošinātu atzītai mājsaimniecībai. Mājokļa pabalstu piešķir dzīvojamās telpas īres un apsaimniekošanas maksas, vai maksas par pakalpojumiem segšanai, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

No šā gada maija ir jauns pabalsta veids - pabalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda samaksai, kuru var saņemt personas, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un ir atzītas par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību.

Rīgas Sociālais dienests piešķir pabalstu mājokļa parāda, kas veidojies mājsaimniecībai iepriekš neparedzētu izdevumu dēļ, piemēram, ar smagu saslimšanu saistītie izdevumi, pamatsummas samaksai, ja mājsaimniecībā ir nepilngadīgi bērni, ir tikai vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, mājsaimniecības lietotā mājokļa platība nepārsniedz saistošajos noteikumos noteiktos normatīvus.

Mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi ir līdz 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Neskaidrību gadījumā Rīgas dome aicina zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80 005 055, lai pārrunātu savu sociālo situāciju un uzzinātu savu tuvāko Rīgas Sociālā dienesta teritoriālo centru.

Ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte, darba dienās darba laikā var zvanīt arī pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67 105 048. Aktuālā informācija mājaslapā "www.ld.riga.lv".

Saskaņā ar ilgtermiņa meteoroloģisko prognozi, pašlaik var prognozēt, ka centralizēta apkures pieslēgšana sāksies oktobra sākumā. RNP rūpīgi seko līdzi laika apstākļu izmaiņām un gadījumā, ja strauji paliks aukstāks, apkures sezona tiks sākta ātrāk. RNP ir veikuši visus nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai nekavējoši sāktu apkures sezonu, uzsver uzņēmumā.

LETA jau ziņoja, ka RNP pērn strādāja ar 4,6 miljoni eiro zaudējumiem. Arī uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 13% un bija 55,6 miljoni eiro.

Kā RNP apgrozījuma samazinājums par 8,4 miljoniem eiro esot saistīts ar ieņēmumu no plānoto dzīvojamo māju remonta darbu veikšanas samazinājuma.

Savukārt zaudējumu apjoma pieaugumu ietekmēja uzkrājumu metodikas pārskatīšana šaubīgajiem debitoriem, pamatā palielinot uzkrājumus ilgstoši kavēto parādu kategorijās.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais