Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas pieminekļu aģentūra", turpinot darbu gan pie Rīgas Brāļu kapu restaurācijas un attīstīšanas, gan Brīvības pieminekļu restaurācijas, plāno Brīvības pieminekļa iekštelpā izveidot Goda telpu.
Kā šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes deputātiem atklāja "Rīgas pieminekļu aģentūra" direktors Guntis Gailītis, pēdējā laikā daudzi interesējas par to, kā vārētu aplūkot Brīvības pieminekli no iekšpuses.
Brīvības piemineklī patlaban ir brīva telpa, kas ir izveidojusies, likvidējot tehnisko telpu. Šā brīža iecere ir šo brīvo vietu izveidot par Goda telpu. "Daudzu gadu garumā mēs esam kolekcionējuši goda zīmes un lentes, kas pie Brīvības pieminekļa tiek atstātas kopā ar ziediem vai ziedu vainagiem. Mums ir sakrāta ievērojama lenšu kolekcija, kur ir piemiņas sākot no dažādām organizācijā un privātpersonām līdz pat Japānas imperatoram," sacīja Gailītis.
Tāpat Gailītis uzsvēra, ka cilvēkiem trūkst nepieciešamā informācija par Brīvības pieminekli, kas, tāpat kā Rīgas Brāļu kapi, ir ļoti nozīmīgi kultūras objekti. Patlaban Brīvības pieminekļa sānā ir izvietots pagaidu informatīvais stends ar svarīgāko informāciju par Brīvības pieminekli četrās valodās, taču ir jādomā citi varianti, kā cilvēkiem nepieciešamo informāciju nodot.
Iecerēts arī Brīvības piemineklim izstrādāt izgaismošanas projektu, paredzot pieminekļa izgaismošanu ikdienai un svētkiem.
Ir izstrādātas vairākas idejas, kur un kā novietot informāciju par šo pieminekli. Viens no variantiem ir pieminekļa priekšā uz metāla plāksnes asfaltā iestrādāt nepieciešamo vēsti - tas būtu moderns risinājums, taču tajā pašā laikā, staigājot pa to, būtu sajūta, ka staigā pa brīvību. Vēl variants bija informāciju izvietot pieminekļa sānos, bet pēdējais variants ir otrā pusē piemineklim izveidot no akmens izcilni, kurā visās pasaules valodās būtu uzrakstīts "Brīvības piemineklis", stāstīja "Rīgas pieminekļu aģentūra" direktors.
Arī Rīgas Brāļu kapu tālākai attīstībai "Rīgas pieminekļu aģentūrai" ir vairāki projekti, kuru realizēšana ir atkarīga no finansējuma. Aizvadītajā nedēļā Rīgas Brāļu kapos tika atklāta telpa "Svešumā kritušajam latviešu karavīram", kas ir viens no četriem Rīgas Brāļu kapu depozitārijiem. Tāpat rekonstruēts un atjaunots ir vēls viens depozitārijs, kas veltīts Lāčplēša ordeņa kavalieriem, bet vēl divu depozitāriju atjaunošana ir nepieciešama.
Gailītis informēja, ka vienu no atlikušajiem depozitārijiem izcerēts izveidot par telpu, kurā tiks pausta pateicība visiem tiem iedzīvotājiem, organizācijām un citiem ziedotājiem, kuri palīdzējuši Rīgas Brāļu kapiem ar finansējumu. Pēc Gailīša iniciatīvas līdzīga pateicība sponsoriem tiek pausta Latvijas Nacionālajā operā, kur krēslos tiek izstrādāta plāksnīte ar ziedotāja vārdu. Līdzīga atbalstītāju godināšana iecerēta arī Rīgas Brāļu kapos.
Savukārt Rīgas Brāļu kapu ceturto depozitāriju iecerēts pārveidot par modernu telpu, kur būtu tikai viens ekrāns un datori. Šajā telpa ikviens, kurš pēc pastaigas pa Rīgas Brāļu kapiem vēlētos atrast kādu informāciju par karavīru, varētu to izdarīt, vēstīja Gailītis.
Tāpat viņš pauda, ka visu projektu realizēšanai ir nepieciešamas finansējums, kurā atbalstu varētu sniegt arī privātie ziedotāji. Par piemēru Gailītis minēja 101 gadus veco ziedotāju Hermani Dzelzkalnu, kurš veicis ziedojumu gan Brīvības piemineklim, gan Rīgas Brāļu kapiem, un par šī kunga saziedoto naudu pēdējā brīdī bija iespējams paveikt tos darbus, lai pagājušajā nedēļā Brāļu kapos atklātu telpu "Svešumā kritušajam latviešu karavīram".
Tai pat laikā Gailītis minēja, ka informācijai par tādiem nozīmīgiem objektiem kā Rīgas Brāļu kapiem un Brīvības pieminekli ir jābūt plašāk pieejamai, iekļaut vēstījumu gan par šo nozīmīgu objektu tapšanu un nozīmi.
Par Brīvības pieminekļa turpmākiem attīstības darbiem "Rīgas pieminekļu aģentūras" direktors iecerējis runāt arī ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC).