Jau šogad Rīgas kanālmalas apstādījumu kokus varētu apjozt ar pirmajām dekoratīvajām metāla sētiņām, tā norobežojot no Pilsētas kanālā mītošo bebru postījumiem, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Vides pārvaldes vadītājs Askolds Kļaviņš (ZZS).
Ņemot vērā citu valstu pieredzi, Rīgas kanālmalā esošos kokus apjozīs ar aptuveni 1,2 metrus augstām dekoratīvām metāla kaluma režģu sētiņām, kas atradīsies vismaz 20 centimetru attālumā no koka stumbra. Šis ir optimālais augstums, lai bebri netiktu klāt kokam un to neatgriezeniski nesabojātu, Kļaviņš informēja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputātus.
Turklāt metāla režģi iecerēts veidot ar liektu augšmalu, lai arī ziemā, kad ap koku varētu būt sasnigusi bieza sniega sega, uz kuras bebram pakāpties, liektie metāla mietiņi aizturētu šos dzīvniekus un tie nevarētu piekļūt koka stumbram. Sētiņas paredzēts saskaņot ar Rīgas Būvvaldi, kā arī ainavu arhitektiem, lai kokus ierobežotu estētiskā veidā. Vienas dekoratīvās sētiņas izmaksas varētu būt aptuveni 200 latu. Kopumā šim nolūkam pašreiz paredzēts izlietot 3000 latu. Metāla sētiņām gan ir trūkums - tās varētu iecienīt zagļi, norādīja Kļaviņš.
Vienlaikus metāla kaluma sētiņu ierīkošanas organizēšanai patlaban ārpus Rīgas, vietā, kur bebru ir ļoti daudz, tiekot izmēģināta arī Somijā ražota ķīmiska viela, kas jau tiek izmantota citviet pasaulē bebru atbaidīšanai no koku graušanas.
"Ķīmisko līdzekļu izmantošanas mīnuss ir pagaidām līdz galam neizpētītie iespējamie blakusefekti, piemēram, bebri pie šī līdzekļa var pierast, un tam vairs nebūs efekta," sacīja Vides pārvaldes priekšnieks.
Tāpat ieplānots kopīgs darbs ar ainavu arhitektiem, lai rastu risinājumu, kā estētiskā veidā ierīkot no meža atvestās barības novietni bebriem vai arī veidot speciālus stādījumus šim nolūkam. Bebri pārvietojoties salīdzinoši ātri un viegli pārvar 200 līdz 300 metrus - aptuveno attālumu no kanāla līdz ielai, tramvaja sliedēm, Latvijas Nacionālajai operai un Krievijas vēstniecībai, un, ja tiem tuvākajā apkārtnē nebūs pieejami pārtikas krājumi, viņi varētu doties barības meklējumos tālāk pilsētā, sacīja Kļaviņš.
"Bebri ir diezgan drosmīgi, tādēļ ar laiku no bebru problēmas pilsēta varētu pat iegūt efektu - cilvēkiem būtu iespēja vērot, kā tiek baroti bebri," pastāstīja Vides pārvaldes vadītājs. Viņš skaidroja - nevar pavisam droši apgalvot, ka bebri ēdīs pievesto barību, taču teorētiski viņi to varētu ēst. Plānots, ka sākumā barību bebriem piegādās diennakts tumšajā laikā, un, ja dzīvnieki to akceptēs, ik pa pusstundai ik dienas varētu pārcelt barošanas laiku, lai pakāpeniski pārietu uz barošanu dienā un cilvēkiem būtu iespēja to vērot.
Kļaviņš arī informēja, ka pašreiz bebru kanālmalā neesot ļoti daudz - tās varētu būt divas līdz trīs bebru ģimenes, taču arī tās var nodarīt milzu kaitējumu kanālmalas vērtīgajiem, vēsturiski stādītajiem kokiem, kurus nevarēs atjaunot pat par vairākiem desmitiem tūkstošu latu.
"Pietiek, ja kāds no bebriem nakts laikā apgrauztu koka mizu, tad koks aizies bojā. Tādēļ jau laikus jānodrošina koki ar metāla sētiņām," stāstīja Kļaviņš, piebilstot - tas, ka bebri kanālmalā mīt, esot drošs fakts, jo pa laikam ir redzēti, bet, ja to skaits būtu simtos, cilvēki viņus redzētu ļoti bieži.
Viņš norādīja - tas esot mīts, ka bebri ļoti strauji vairojas, gadā ģimenē piedzimstot ap diviem līdz trijiem bebru mazuļiem, kuri tālāk veido savas jaunās ģimenes. Bebru ģimenēm esot raksturīgi ieņemt savu teritoriju, veidot tajā alu un sargāt savu dzīves telpu no citiem bebriem, tādēļ nepastāvot bažas, ka Rīgas kanālmalā varētu savairoties simtiem bebru. Jaunus "ienācējus" masveidā no Daugavas kanālā atturēs pilsētas trokšņi - tramvaja duna un dziedāšana tuvējā operā.
Rīgas kanālā neesot konstatēti arī bebru veidotie dambji, un neesot arī jāuztraucas, ka bebri kanālu varētu uzpludināt - dambi varētu ātri izjaukt, ja arī bebri sāktu ko tādu kanālā veidot, informēja Kļaviņš. Līdzīga pieredze ar bebru veidotajiem dambjiem esot jau citviet Rīgā, piemēram, regulāri tiekot nojaukti bebru veidotie dambji Piķurgas upē pie Biķernieku ielas, kur ūdens līmenis tiekot uzpludināts pat desmit centimetru attālumā no brauktuves.
Problēmas gan varētu sagādāt bebru tendence rakt alas, taču, lai neapdraudētu ne apstādījumus, ne pastaigu celiņu, iecerēts alas ierobežot, ielejot betonu vietās, kur tās bebri izrakuši pārlieku tuvu apdraudētajām vietām. Taču pozitīvais aspekts šajā ziņā esot tas, ka bebri nemēdzot rakt jaunas alas, bet gan dzīvojot esošajās alās, turklāt jauni bebri neiemitinoties veco bebru izraktajās alās, jo tajās smaržojot pēc iepriekšējiem alu iemītniekiem.
Šī smaka gan neradīšot problēmas pilsētas iedzīvotājiem, kas vēlēsies pastaigāties kanālmalā, - drīzāk lielāka smaka esot no suņu un kaķu mēsliem, kurus to saimnieki parkos un skvēros nesavāc, norādīja Kļaviņš. Kanālā neesot konstatēti arī bebru līķi, jo "daba pati ar to parasti nemanāmi tiek galā". Taču, ja kas tāds tiktu manīts, Vides pārvalde par nomirušo bebru, visticamāk, uzreiz saņemtu informāciju un tiktu galā, līdzīgi kā ar pilsētā atrastajiem beigtajiem suņiem un kaķiem. Piemēram, sabiedrība ātri reaģējusi un paziņojusi par pirms neilga laika kanālā atrasto beigto liela izmēra samu.
Bebrus izķert, kā to iepriekš piedāvājusi kāda mednieku kompānija, neesot racionāli, jo jau pēc neilga laika no Daugavas kanālā iepeldētu citi bebri. Mednieki piedāvājuši izķert bebrus par 2750 latiem, un tas ir viņu bizness, nevis racionāls risinājums Rīgai, viedokli pauda Kļaviņš. Viņš arī norādīja, ka koku norobežošanas un bebru piebarošanas projekts tendēts tieši uz Pilsētas kanāla malu, jo citviet pilsētā, piemēram, garajā zālē un krūmājos pie Piķurgas upes, bebru esamību iedzīvotāji pat īpaši nemana.
"Pret dabu cīnīties ir bezjēdzīgi, tāpēc jāmēģina ar to sadzīvot," rezumēja Kļaviņš.
Rīgas domes deputāte Ieva Akuratere (PS), kura strādāja konkursa vērtēšanas komisijā par iedzīvotāju ieteiktajiem risinājumiem kanāla malas bebru problēmas risināšanai, pauda - dabas pētnieki apliecinājuši, kokus nožogot vajadzētu jebkurā gadījumā, jo arī tad, ja tos izķertu, bebri iepeldētu kanālā no Daugavas atkal un atkal.
Konkursa komisijai viedokli pauduši arī speciālisti no Kanādas un Ziemeļvalstīm, kur pašvaldības ar bebriem sadzīvojot jau gadu gadiem un tam izmantojot līdzīgu risinājumu, kādu plānots ieviest Rīgā - norobežojot kokus ar dekoratīvām sētiņām un piebarojot, pastāstīja domniece.
Somijas pārstāvji apliecinājuši, ka ķīmiskais līdzeklis, ko, iespējams, varētu izmantot bebru atbaidīšanai no koku stumbriem, neesot toksiska viela. Aprakstot bebru dzīvi, dabas pētnieki esot arī ziņojuši, ka bebru ķeršana slazdos kanālmalā nemaz nebūtu vienkārša, jo bebrus būtu grūti izvilināt no alām, informēja Akuratere.
Kā ziņots, konkursa komisija bebru problēmas risināšanai saņēma arī vairākus smieklus izraisošus priekšlikumus.
Akuratere pastāstīja, ka visinteresantākā šķitusi ideja, ka bebrus vajadzētu baidīt prom no kanāla ar trokšņošanu un to varētu veikt uz laiku arestētie likumpārkāpēji, piespriežot viņiem piespiedu darbu, savukārt trokšņotājus varētu uzmanīt policija.
Kā ziņots, Rīgas dome apbalvoja trīs labāko ideju autorus, kas ieteikuši piemērotākos risinājumus, lai pasargātu apstādījumus no Pilsētas kanālā mītošo bebru postījumiem. Konkursā pirmo vietu un 300 latu naudas balvu ieguva Ilmārs Tīrmanis no Ēdoles pagasta, otro vietu un 200 latus - sabiedriskā organizācija "Par zaļu Pierīgu", trešo vietu un 100 latus - Aleksandrs Petjukēvičs.
Aizpagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Latvijas teritorijā bebri tika iznīcināti. No jauna tie šeit iemitināšanai ievesti tikai 1927.gadā, pamatojoties uz Latvijas-Norvēģijas līgumu, un, pēc Kļaviņa teiktā, "tanī laikā nevienam pat sapnī nerādījās, ka Rīgas pašvaldībai pēc daudziem gadiem būs jādomā, kā tikt galā ar to postījumiem pilsētā". Kopš divdesmitajiem gadiem bebrs Latvijā esot īpaši aizsargājams dzīvnieks, taču bieži nākoties sastapties ar uzskatu, ka bebri - tā ir nelaime, norādīja Vides pārvaldes vadītājs.
Konkursā tika saņemti 70 priekšlikumi. Domes deputāti šovasar nolēma piešķirt 3600 latus no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem bebru problēmas risināšanai pilsētas kanālā. 600 lati paredzēti balvu fondam, bet 3000 latu piešķīra kanālmalas koku aizsardzības pasākumiem pret bebru postījumiem.