CSDD neatbalsta pārmērīgo stabiņu izvietošanu Rīgas ielās

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu organizēt satiksmi un nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši vēstulē nosaukto normatīvo aktu prasībām, kā ari standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, ir ceļa pārvaldītāja pienākums.

Ceļu sauksmes organizēšana tiek veikta ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem. Plastmasas stabiņi ar atstarojošiem elementiem nav satiksmes organizācijas tehniskais līdzeklis. un tie nav atrunāti obligāti piemērojamās normatīvajās prasībās tāpat kā citi piestiprināmie elementi - gumijas apmales, riteņu atdures stāvvietās, gumijas vai metāla ātrumvaļņi, u.c. elementi.

Minētais papildaprīkojums (izņemot ātrumvaļņus) nedrīkst atrasties transportlīdzekļu braukšanai paredzētajā satiksmes telpā - ar ceļa horizontālajiem apzīmējumiem nenodalītās brauktuves platībās, jo tad būtu uztverami kā braukšanai traucējošs elements un apdraudētu satiksmes drošību.

Ceļa brauktuves ģeometrija tiek veidota ar citiem paņēmieniem - apmales, nomales, paplašinājumi, sašaurinājumi u.tml. ceļa elementi, kuru izbūves kārtību nosaka LVS 190 grupas standarti. Jānorāda, ka LVS 190 grupas standartu darbības lauks attiecas uz autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām vai apdzīvotu vietu tranzītsatiksmes ielām neapbūvētās teritorijās. Tādēļ liela daļa pilsētu ielu netiek veidotas ar standartizētām principiālajām prasībām satiksmes telpas ģeometrijas veidošanā, un to projektēšanai tiek pielāgoti esošie autoceļu standarti vai projektēti individuāli risinājumi.

Atstarojošie stabiņi un gumijas apmales ir vertikāli, viegli notriecami vai pārbraucami elementi un neietilpst stingru šķēršļu kategorijā, kas pieminēti Latvijas valsts standartā LVS 190-2 “Ceļu projektēšanas noteikumi. Normālprofili" punktā 5.1.2. Šie elementi atbilst minētā standarta 5.1.2.1. punktā nosauktajiem “citas vieglas konstrukcijas ceļa aprīkojuma līdzekļiem, kas, saskaroties ar braucošu transportlīdzekli, pēdējam nerada nozīmīgus bojājumus”. Šādus aprīkojuma līdzekļus atļauts izvietot transportlīdzekļu sānu drošības telpā, ja to prasa satiksmes drošības pasākumi, 0,5 m no satiksmes telpas robežas. Minētais standarts paredz arī izņēmuma situācijās attālumu samazināt līdz 0,25 m.

Tā kā stabiņi nav satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, bet ir papildaprīkojums, tie nav izmantojami satiksmes organizēšanai - šim nolūkam ir ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi. Ccļa apzīmējumus, kas veidoti ar nepārtrauktām garenvirziena līnijām, šķērsot ir aizliegts, un tie nosaka faktisko satiksmes telpas robežu. Ceļiem ne vienmēr visas platības, kas ar apzīmējumiem norobežotas no braukšanai paredzētās satiksmes telpas, tehniski ir iespējams izbūvēt kā fiziski izceltas saliņas. Šādos gadījumos pastāv iespēja attiecīgās - braukšanai neparedzētās vietas - aprīkot ar ccļa drošības barjerām vai citiem ceļa aprīkojuma elementiem, piemēram, stabiņiem un gumijas atdurēm, pie nosacījuma, ka tie atrodas aiz satiksmes telpu norobežojošā nepārtrauktā ceļa apzīmējuma.

Ar plastmasas stabiņiem un gumijas apmalēm (ja tie atrodas ceļa zonās, kas nav paredzētas braukšanai) ir iespējams uzlabot ceļa vizuālo uztveramību, tomēr šajā gadījumā jāņem vērā vadītāja redzespunkts un rūpīgi jāvērtē, kas tiek akcentēts ar šādu aprīkojumu. Pie nosacījuma, ja stabiņi ir labā tehniskā stāvoklī (tīri un ar kvalitatīviem, labi redzamiem atstarojošiem elementiem), līnijveidā tie ir labi uztverami un nepieciešamības gadījumā var būtiski uzlabot optisko vadāmību un veicināt satiksmes drošību. Savukārt sarežģītas ģeometrijas elementi uz brauktuves, it īpaši diennakts tumšajā laikā, var kļūt grūti uztverami un traucēt satiksmes dalībniekiem uztvert ceļu.

Ceļa aprīkojuma elementus (piemēram, tā sauktos bollardus un nolokāmās lameles, kā arī dažāda izmēra un dizaina stabiņus, sašaurinātas un trošu barjeras, elastīgās apmales, ceļa segumā iestrādātus atstarotājus, gumijas saliņas u.c.) daudz plašāk nekā Latvijā izmanto citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā tādās satiksmes drošības un disciplīnas paraugvalstīs kā Zviedrija, Somija un Vācija.

Latvijas satiksmes organizēšanas praksē šis ir viens no pirmajiem, standartos strikti neatrunātajiem, ceļa aprīkojuma elementiem, kura pielietojums objektos ir gan noderīgs, gan var būt traucējošs. Kaut gan papildaprīkojuma izmantošana vērtējama kā solis satiksmes drošības uzlabošanas virzienā, no satiksmes drošības viedokļa negatīvi vērtējama tendence veikt būtisku satiksmes pārkārtošanu un satiksmes organizācijas izmaiņas, neveicot ceļa pārbūvi atbilstoši nepieciešamajai ceļa daļu ģeometrijai. Tā vietā tiek izmantoti tikai ceļa apzīmējumi (nereti tikai ar krāsu, kas salīdzinoši ātri nodilst) vai pagaidu (īslaicīgus) satiksmes organizācijas elementi, pie kādiem arī pieskaitāmi stabiņi un cita veida papildaprīkojums.

Jautājumā par projektiem, kuros paredzēti plastmasas stabiņi un veikts ceļu drošības audits, norādām, ka plastmasas stabiņi ir bijuši paredzēti vairākos projektos, kuriem ir veikti ceļu drošības auditi. Atsevišķas uzskaites par projektiem, kur risinājumos paredzēti plastmasas stabiņi, nav. Ir bijuši risinājumi, kur no satiksmes drošības viedokļa stabiņu uzstādīšana ir atbalstīta ceļu drošības auditā, bet ir pretējas situācijas, kur stabiņu risinājums ir kritizēts. Daudzās vietās ceļa pārvaldītājs nav vērsies pie CSDD, lai veiktu ceļu drošības auditu. No vēstulē pieminētajām vietām, ceļu drošības audits ir veikts seguma atjaunošanas projektam Bruņinieku ielā, par ko 2019.gadā sagatavots atzinums Nr.06 AD/19-75.

Jautājums par atsevišķu ceļa aprīkojuma elementu standartizēšanu ir diskutabls. No vienas puses ceļa elementu standartizēšana zināmā mērā atvieglo projektēšanu, ja tiek noteiktas detalizētas šo elementu uzstādīšanas prasības. Tomēr no otras puses tas ierobežo ceļa kā vadītājiem drošas un labi uztveramas satiksmes vides izveidošanas iespējas. Ccļa apstākļi, it īpaši apdzīvotās vietās, ir ārkārtīgi komplicēti un nereti prasa individuālu pieeju un risinājumus, ko standartu izstrādātājiem nav iespējams paredzēt vai aprakstīt universālā veidā. Savukārt, aprakstot vienu papildaprīkojuma elementu, būtu nepieciešams aprakstīt arī pārējos, taēu aprīkojuma iespējas mainās un uzlabojas nepārtraukti, bet normatīvo aktu izmaiņu process ir daudz inertāks.

Satiksmes organizācijas risinājumiem, kuros tiek izmantots papildaprīkojums, būtu jābūt vienveidīgiem ceļa, ceļu kopas vai ceļa posma ietvaros. To uztveramībai jābūt pašsaprotamai un nav pieļaujamas situācijas, kurās uzstādītais papildaprikojums maldina satiksmes dalībniekus. Maldinošas situācijas pārsvarā novērotas vietās, kur ar plastmasas stabiņiem tiek veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas krustojumos, radot neuztveramu atstarojošu elementu kopumu, kas nesniedz vadītājam informāciju par ceļu. Maldinošais efekts pastiprinās diennakts tumšajā laikā, neapgaismotos ceļa posmos.

Vietās, kur uzstādīti plastmasas stabiņi, ir jānodrošina obligāto satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu, pārsvarā ceļa apzīmējumu laba redzamība visu gadu. Plastmasas stabiņiem ir jābūt labi redzamiem - tīriem un ar atstarojošiem elementiem un tie nedrīkst traucēt transportlīdzekļu braukšanai to atjautajās trajektorijās. Ar stabiņiem norobežotajās zonās ir jāveic regulāra ceļu ikdienas uzturēšana, novēršot gan smilšu sanesumu veidošanos, gan sniega uzkrāšanos ziemas laikā, kas būtiski aizkavē ūdens atvadi no brauktuves, radot satiksmei bīstamus apstākļus.

Attiecībā par plastmasas stabiņu un cita papildaprīkojuma izvietošanu, CSDD aicinātu vadīties pēc principa, ka primāri satiksme jāvirza ar ceļa elementiem un ceļš jāaprīko ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem. Ja kādu specifisku apstākļu dēļ ceļa elementi nav izbūvēti vai tie nav labi uztverami, vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu prasības tiek regulāri pārkāptas un tas rada risku mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošībai, tad ceļa pārvaldītājam jālemj par ceļa pārbūvi vai papildu aprīkojuma izvietošanu. Savukārt papildu aprīkojums pārsvarā ir vērtējams kā pagaidu risinājums līdz problemātiskās vietas pārveidei (pārbūvei) ar satiksmes infrastruktūrai raksturīgiem un Latvijas valsts standartiem atbilstošiem ceļa elementiem.

CSDD ieskatā plastmasas stabiņu pielietošana satiksmes organizācijā ir pieļaujama, un atsevišķos gadījumos tā var uzlabot satiksmes drošību. Stabiņu pielietošana (attiecināms arī uz vēstulē pieminētajām vietām) pieļaujama tikai kā papildaprīkojums satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem - papildinājums ar ceļa apzīmējumu un ccļa zīmēm noteiktajai satiksmes kārtībai. Satiksmes infrastruktūra ir kompleksa sistēma, kas prasa rūpīgu plānošanas, projektēšanas, saskaņošanas un būvniecības procesu, lai sasniegtu satiksmes drošībai un mūsdienīgai pilsētai atbilstošus risinājumus.

Vienlaikus CSDD vērš uzmanību, ka ierobežojumiem, kādus rada stabiņu vai jebkura cita papildapiīkojuma izmantošana, ir jābūt samērīgiem ar ieguvumiem, ko tie sniedz satiksmes organizēšanā vai ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Proti, stabiņu izvietošanai un to radītiem ierobežojumiem jāsasniedz izvirzītie ceļu satiksmes organizēšanas vai. ceļu satiksmes drošības uzlabošanas mērķi, turklāt radītajiem ierobežojumiem jābūt pamatotiem, un jārada būtisks ieguvums sabiedrībai kopumā. No satiksmes organizēšanas principu viedokļa nav atbalstāma pēdējā laikā Rīgā novērotā pārmērīgā un, atsevišķos gadījumos nepārdomātā stabiņu uzstādīšana, kas pārsvarā gadījumu rada vairāk ierobežojumu nekā ieguvumu sabiedrībai, kā arī nesasniedz mērķus satiksmes organizācijas pilnveidošanā vai ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, CSDD pauž bažas par pēdējā laikā plaši pielietoto praksi transformēt ielu telpu un būtiski pārkārtot satiksmi, izmantojot tikai pagaidu plastmasas vai gumijas elementus un ceļa apzīmējumu. Novērojot šādu praksi, pirmšķietami ir grūti novērtēt stabiņu izmantošanas pamatotību, mērķus, kuri sasniedzami ar stabiņu izvietošanu, kā arī kopējos ieguvumus ceļu satiksmē, kuri attaisnotu stabiņu radītos ierobežojumus, neērtības un iespējamo apdraudējumu.