Vairāki iedzīvotāji pauduši neapmierinātību, ka šodien ap plkst.8.30 strādnieki-sētnieki no Rīgas pils mūriem aizvākuši vēl degošas svecītes, ko vakar, Lāčplēša dienā, tur novietojuši rīdzinieki un pilsētas viesi kritušo Rīgas aizstāvju piemiņai.
Iedzīvotāji Edgars Severs un Santa Roze aģentūru LETA informēja, ka 11.novembra krastmalā "varēja novērot skatu, kas līdz sirds dziļumiem var aizskart ikvienu sevi un savus senčus cienošu un Latvijas tautas vēsturi godājošu latvieti - vietā, kur vēl vakar vakarā simtiem un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un Rīgas pilsētas viesu iededza piemiņas svecītes 1919.gada Brīvības cīņas kritušo karavīru piemiņai, aptuveni desmit strādnieki-sētnieki ar slotām noslaucīja no Rīgas pils mūriem visas svecītes".
Notikušā aculiecinieki pavēstīja, ka svecītes aizvākuši pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" strādnieki un tā sauktie "simtlatnieki", savukārt lielākā daļa no svecītēm vēl degusi. Notikuma aculiecinieki arī pauduši viedokli, ka viena aizdedzinātā svecīte esot kā simboliska viena krituša karavīra dvēsele.
"Vai tiešām brīvības cīnītāju piemiņa ir īsāka nekā sveces mūžs? Vai tiešām tiem, kuri deva strādniekiem šādu rīkojumu, vairs nav nekas svēts?" paziņojumā presei pauduši Severs un Roze, norādot, ka par piemiņas vietu un kapu apgānīšanu ir paredzēts sods un ka par šādu rīcību rīkojuma devējiem būtu nepieciešams izteikt vismaz aizrādījumu.
"Rīgas dārzu un parku" direktors Agnis Kalnkaziņš (TP) aģentūrai LETA pauda, šaubas, ka pēc nakts vēl kāda svecīte uz pils mūra varētu degt.
Viņš arī norādīja, ka sētniekiem noteikti nevajadzētu tās slaucīt ar slotām, bet gan aizvākt, paņemot rokās. Kalnkaziņš apņēmies noskaidrot, vai tiešām kāds no strādniekiem, kuru vidū tiešām ir tā dēvētie "simtlatnieki", šādi rīkojies un aizslaucījis rīdzinieku un pilsētas viesu novietotās piemiņas svecītes ar slotu.
"Ja kāds no sētniekiem tiešām izrādīsies tik negodprātīgs, viņš tiks bargi brīdināts," sacīja Kalnkaziņš. Aģentūras direktors solīja gādāt, lai citu gadu Lāčplēša dienai par godu uz Rīgas pils mūriem novietotās svecītes vairs netiktu necienīgā veidā noslaucītas.
Kalnkaziņš atzina, ka tas esot neviennozīmīgs jautājums, kad īsti būtu aizvācamas iedzīvotāju aizdegtās sveces. Līdzīgi esot ar ziediem, kas valstij nozīmīgos pasākumos un citā laikā tiek nolikti pie Brīvības pieminekļa un citās piemiņas vietās - varot diskutēt arī par to, tieši kurā brīdī jānovāc ziedi un kurā brīdī tie skaitās novītuši, un cik cienīgi vai necienīgi, ja pie pieminekļa noliktie ziedi ir apvītuši.
Kā ziņots, vakar, Lāčplēša dienā, pieminot 1919.gada 11.novembra notikumus, 11.novembra krastmalā pie Rīga pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu. Svecītes lika visdažādākā vecuma cilvēki, bija arī daudz vecāku ar maziem bērniem un jaunsargu. Svecītes lika gan Rīgas pils ķieģeļu sienas spraugās, gan uz zemes.