Rīgas dome šodien nolēma slēgt līgumu ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu par Doma baznīcas restaurāciju, piešķirot šim nolūkam līdz 1 999 980 latu no pašvaldības budžeta.
Domes lēmumā noteikts, ka pašvaldības līdzfinansējuma apjoms restaurācijai kopumā būs ne lielāks par 1 999 980 latu. 2010.gadā šim nolūkam plānots piešķirt līdzfinansējumu līdz 502 000 latu, 2011.gadā un turpmākajos gados - līdz 1 497 980 latu.
Finansējums Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai tiks piešķirts dotācijas veidā un pārskaitīts no Rīgas pašvaldības budžeta programmas "Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem" saskaņā ar noslēgto līgumu.
Iepriekš šādu ieceri atbalstīja arī Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti.
Kā ziņots, Doma baznīcas prioritārie darbi ir jumta konstrukciju renovācija un seguma nomaiņa, ēkas fasāžu restaurācija un ērģeļu prospekta restaurācija, kas kopumā varētu izmaksāt četrus miljonus latu, no kuriem divi miljoni latu būtu no Rīgas domes, bet vēl divus miljonus latu baznīca varētu piesaistīt no Eiropas finansējuma.
Iecerēts, ka trīs neatliekamos Doma baznīcas darbus varētu paveikt trīs līdz četru gadu laikā. Darbi būtu jāpabeidz līdz 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) arī saņēmusi Kultūras ministrijas (KM) atzinumu par divu miljonu latu finansējuma piešķiršanu Rīgas Doma katedrāles restaurācijai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmas kultūras pieminekļu saglabāšanai.
LELB pārstāvis Kaspars Upītis aģentūru LETA iepriekš informēja, ka kopējo projekta "Rīgas Doma saglabāšana un sociāli ekonomiskā potenciāla efektivitātes uzlabošana" finansējumu veido ERAF finansējums 1 999 999 latu apmērā un LELB finansējums 2 000 001 lata apmērā.
Rīgas Domā tā pastāvēšanas laikā veikti dažādi restaurācijas, rekonstrukcijas, labiekārtošanas un uzturēšanas darbi.
Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags iepriekš norādīja, ka Doma baznīca ir viena no tūristu iecienītākajām apmeklētāju vietām un gadā baznīcu apmeklē ap 130 000 apmeklētāju. Vanags cer, ka tiks rasta iespēja sniegt finansiālu atbalstu baznīcai, lai saglābtu ne tikai ēku, bet arī ērģeles, kas ir kultūrvēsturiska vērtība.
Pirms kāda laika bažas radīja Rīgas Doma pamati, kas tika nostiprināti, un tagad to stāvoklis ir normāls, bet patlaban lielākā problēma ir jumta seguma konstrukcijas, jo caurumi jumta segumā, ūdens kondensācijas un kapilāri kāpjošā ūdens radītais mitrums ēkā ir izraisījis koksnes trupes sēņu un kokgraužu bojājumu izplatīšanos, kā dēļ deformējušās jumta un torņa konstrukcijas. Savukārt nevienmērīgā ēkas daļu sēšanās izraisa plaisu un deformāciju veidošanos ēku konstrukcijās.
Baznīcas jumtā saglabājušās koka konstrukcijas pat no 17.gadsimta otrās puses laikiem.
Lai nodrošinātu Rīgas Doma kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, Doma baznīcas ērģeļu zonā būtu nepieciešams nodrošināt konstantu mikroklimata režīmu. Ievērojot to, ka nav iespējams izveidot konstantu mikroklimata nodrošināšanu visā Doma zālē, to būtu nepieciešamas nodrošināt ērģelēm, pretējā gadījumā tās aizies postā.